Ministre Inga Bērziņa: “Vides aizsardzības un reģionālās ministrija ir pabeigusi apkopt zaudējumus, kas radušies vētras skartajās teritorijās. Atbilstoši tam valdība turpina sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldību izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, sniegto atbalstu mājokļu atjaunošanai pašvaldību teritorijās, kā arī pašvaldību infrastruktūras objektu atjaunošanā. Vienlaikus vērtējot objektīvos apstākļus, par atsevišķiem objektiem plānots iesniegt vēl papildus finansējuma pieprasījumus arī 2024. gadā.”
VARAM piešķirs pašvaldībām finanšu līdzekļus par pašvaldību infrastruktūras objektiem nodarītajiem postījumiem kopumā 698 023 eiro apjomā, par atkritumu apsaimniekošanu – 718 622 eiro, par atbalstu krīzes situācijā un mājokļu atjaunošanai – 1 474 830 eiro.
Pašvaldības minēto finansējumu saņems šādā dalījumā: Augšdaugavas novada pašvaldībai – 240 600 eiro; Dobeles novada pašvaldībai – 2 484 140 eiro; Jelgavas novada pašvaldībai – 14 449 eiro; Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai –16 886 eiro; Līvānu novada pašvaldībai – 485 eiro; Madonas novada pašvaldībai – 3 740 eiro; Talsu novada pašvaldībai – 33 520 eiro; Tukuma novada pašvaldībai – 97 655 eiro.
Pašvaldības pieprasījumus otrās daļas ietvaros iesniedza līdz 13. oktobrim. Ministrija pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtēja pašvaldību iesniegtos dokumentus un sagatavoja MK rīkojuma projektu virzībai Ministru kabinetam izskatīšanai.
Vienlaikus pirmo daļu 2023.gada 7.augusta vētras radīto postījumu novēršanai Ministru kabinets apstiprināja 2023.gada 10.oktobrī un VARAM 27. oktobrī pārskaitīja 8 pašvaldībām finanšu līdzekļus 4 063 587 eiro apmērā.
Kā ziņots iepriekš, š.g. 7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā skarot arī Latvijas austrumu daļu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza pašvaldības sadarbībā ar saviem iedzīvotājiem apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras radītās sekas. Informācijas pieprasījums tika izsūtīts ar mērķi, lai iegūtu vispārīgu informāciju, kas palīdzētu valdībai nākt klajā ar atbalsta pasākumu plānu vētras radīto seku mazināšanai un pašvaldības varētu vērsties ministrijā ar līdzekļu pieprasījumu par vētras radīto zaudējumu izdevumu segšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem*. Ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķīrās, kas ietekmēja arī pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, veikt bojājumu fotofiksācijas un sagatavot nepieciešamos lēmumus, pašvaldības pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta vētras radīto zaudējumu novēršanai bija jāiesniedz divās daļās – pirmo daļu varēja iesniegt līdz š.g. 8. septembrim, bet otro daļu līdz š.g. 13. oktobrim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza pašvaldības sadarbībā ar saviem iedzīvotājiem apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras radītās sekas. Informācijas pieprasījums tika izsūtīts ar mērķi, lai iegūtu vispārīgu informāciju, kas palīdzētu valdībai nākt klajā ar atbalsta pasākumu plānu vētras radīto seku mazināšanai un pašvaldības varētu vērsties ministrijā ar līdzekļu pieprasījumu par vētras radīto zaudējumu izdevumu segšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem1. Ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķīrās, kas ietekmēja arī pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, veikt bojājumu fotofiksācijas un sagatavot nepieciešamos lēmumus, pašvaldības pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta vētras radīto zaudējumu novēršanai bija jāiesniedz divās daļās – pirmo daļu varēja iesniegt līdz š.g. 8. septembrim, bet otro daļu līdz š.g. 13. oktobrim.
1 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”.
