Tikšanās laikā ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un pašvaldības pārstāvjiem, kā arī uzņēmējiem ministrs pārrunāja aktuālos ekonomiskās izaugsmes veicināšanas jautājumus. “Jelgava un tās novada teritorija vēsturiski ir bijis viens no Latvijas industriālajiem centriem. Šodien guvu pārliecību, ka Jelgava joprojām ir nozīmīgs industriālais centrs – pilsēta, kurā attīstās vietējie uzņēmumi, kas dod nozīmīgu pienesumu Latvijas ekonomikai. Šobrīd Jelgavā un tās tuvumā attīstās arī lieli industriālie un atjaunojamās enerģijas projekti, kas nākotnē sniegs būtisku ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā un enerģētiskās drošības stiprināšanā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Tiekoties ar Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” pārstāvjiem, ministrs iepazinās ar aktuālāko informāciju par uzsākto 90 MW vēja parka būvniecības projektu Kaigu purvā Jelgavas novadā, kas nākotnē var kļūt par vēl vienu nozīmīgu elektroenerģijas ražotāju Latvijā. “Mums ir jāvirzās uz pilnīgu elektroneatkarību. Šobrīd šādu projektu attīstība Latvijā ir īpaši svarīga, turklāt ņemot vērā arī nesenos bojājumus Baltijai kritiski svarīgajai enerģētikas infrastruktūrai Baltijas jūrā,” norāda ekonomikas ministrs.
Tikšanās laikā ar ekonomikas ministru automobiļu industrijas uzņēmuma SIA “Dinex Latvia” pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd uzņēmums strādā pie jaunu produktu un ražošanas tehnoloģiju ieviešanas savā ražotnē, tostarp izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu resursus, taču ES fondu projektu ieviešanas uzraugošās iestādes radot administratīvus šķēršļus inovāciju ieviešanai. Ministrs tikšanās laikā apliecināja, ka “strādās pie tā, lai dialogs starp valsts institūcijām un uzņēmumiem būtiski uzlabotos. Valsts iestādēm jābūt uzņēmēju partneriem nevis biedam un kopīgi jāvirzās uz mērķi attīstīt valsts ekonomisko izaugsmi”. Kā zināms, SIA „Dinex Latvia” ir viens no 17 starptautiskā “DINEX” grupā esošiem ražošanas un pārdošanas uzņēmumiem Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā, kas darbojas automobiļu industrijā - ražo izplūdes sistēmas kravas mašīnām, autobusiem un industriālajiem spēkratiem. Šobrīd uzņēmums nodarbina 400 darbiniekus un apgrozījums pārsniedz 49 milj. EUR, no kura 98% sastāda eksports.
Tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem un uzņēmējiem, ministrs iepazīstināja ar savām šā brīža darbības prioritātēm, norādot gan uz nepieciešamību efektīvi īstenot ES fondu projektus un mazināt birokrātiju, gan arī akcentēja uzņēmumu kreditēšanas jautājumus un nepieciešamību ieviest atvieglotāku procesu viesstrādnieku piesaistei Latvijā, vienlaikus īstenojot nepieciešamos kontroles pasākumus.
Tikšanās laikā LIAA Jelgavas biznesa inkubatorā ar tās vadītāju Agnesi Oļševsku ministrs iepazinās ar inkubatora darbību un pārrunāja jaunajiem uzņēmējiem aktuālos jautājumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai attīstībai. Šajā biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas atbalstu kopumā saņēmuši 337 dalībnieki, savukārt 98 komersanti saņēmuši inkubācijas atbalstu, kopumā klientiem izmaksājot 1 855 520 EUR finansējumu, taču šo komersantu nomaksātie nodokļi ir 5 922 418,55 EUR apmērā un piesaistās investīcijas 8 708 746 EUR apmērā. “Šie skaitļi un arī piemēri, ar kuriem iepazināmies Jelgavas biznesa inkubatorā, apliecina, ka valstī ir vajadzīgi šādi “kontaktpunkti”, kas palīdz jaunajiem uzņēmējiem attīstīties, un tādi uzņēmumi, kā SIA “Adventum Tech” un SIA “PhytoPresso”, to pierāda”, uzsver ekonomikas ministrs.
Jelgavas biznesa inkubatora darbības teritorija ir Jelgava, Dobele, Bauska un to novadi. Inkubatora mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību, nodrošinot fiziskas personas un komersantus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi, konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu.
Iepazīstoties ar Jelgavas tehnikuma piedāvātajām profesionālās izglītības programmām un tiekoties ar tehnikuma direktori Janīnu Rudzīti, ministrs guva pārliecību, ka tehnikumā piedāvātās izglītības programmas atbilst pašreizējām darba tirgus vajadzībām – šo jomu speciālisti darba tirgū ir nepieciešami, bet jauniešos ir jārada arvien lielāka interese apgūt šīs profesijas. Tehnikumā ir šādas izglītības programmas - zemes ierīcība (mērniecības tehniķis), autotransports (automehāniķis), kokizstrādājumu izgatavošana (mēbeļu galdnieks), būvdarbi (apdares darbu tehniķis), viesnīcu pakalpojumi (viesmīlības pakalpojumu speciālists), administratīvie un sekretāra pakalpojumi (klientu apkalpošanas speciālists), datorsistēmas, datu bāzes un datortīkli (datorsistēmu tehniķis), programmēšana (programmēšanas tehniķis), siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (inženierkomunikāciju tehniķis).
Ekonomikas ministru vizītē pavadīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, ministra biroja vadītāja Aija Mazitāne, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
