Paredzēts, ka ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.
Patlaban var būt apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības ir jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrīt un nesaskaņo plānoto būvniecību vispār, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā.
Austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026.gada vidum, sēdē deputātus informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis.
Tāpat grozījumi noteic, ka robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Likumprojekta autori akcentējuši, ka patlaban Latvijas armija var veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Kā šodien sēdē deputātiem sacīja Valsts nekustamo īpašumu pārstāve, Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina Valsts nekustamie īpašumi, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai.
