Latvijā 2022. gadā pavisam kopā identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri. Izplatītākās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija un ekspluatatīvas fiktīvās laulības. Tomēr parādās arī citi cilvēku tirdzniecības veidi, piemēram, sociāli atstumtas personas vai personas ar smagiem traucējumiem narkotisko vielu vai citu psihoaktīvo vielu lietošanas rezultātā tiek vervētas ubagošanai citās valstīs vai piespiestas pastrādāt noziedzīgus nodarījumus.
“Cilvēku tirdzniecība ir noziegums, kura apkarošanai nepieciešama starptautiska sadarbība, ātra informācijas apmaiņa, kā arī līdzcilvēku atbalsts. Turklāt cilvēku tirdzniecības formas mainās, tās iegūst arvien jaunas aprises, kurām bieži vien ir nevis fiziski ierobežojošs, bet gan psiholoģiski manipulējošs raksturs. Arī Ukrainas bēgļu kontekstā pievēršam īpašu uzmanību cilvēku tirdzniecības riskiem. Tādēļ Iekšlietu ministrija kopā ar iekšlietu dienestiem un citām atbildīgajām institūcijām un sadarbības partneriem turpina cīņu pret cilvēku tirdzniecību,” tā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Personu savervēšanā un vēlāk arī noturēšanā pārsvarā tiek izmantota kāda no personu ievainojamībām, piemēram, trūcīgums, sociāla atstumtība, nelabvēlīgi ģimenes apstākļi un citi apstākļi. Vervētāji var personai piedāvāt vieglu darbu ar labu peļņu vai labākus dzīves apstākļus, bet lēmumu pieprasa pieņemt ātri, steidzinot ar šādas iespējas zaudēšanu. Vēlāk šāda persona tiek iejūgta parādu verdzībā, tiek ekspluatēta, mitinās neatbilstošos apstākļos, nesaņem pietiekami pārtiku. Šādos gadījumos personai tiek liegta arī saskarsme ar citiem cilvēkiem. Tāpat persona var tikt pakļauta šantāžai, manipulēšanai vai kādai citai ietekmei, lai noturētu šo personu ekspluatatīvos apstākļos.
Bieži vien upuris sākotnēji nemaz neapzinās, ka ir pakļauts vai ir ticis pakļauts cilvēku tirdzniecībai, tādēļ, ja rodas aizdomas par cilvēku tirdzniecību, svarīgi gan pašai personai, gan līdzcilvēkiem vērsties pēc palīdzības Valsts policijā vai biedrībās “Patvērums “Drošā māja”” un “Centrs MARTA”.
2022.gadā Valsts policija arestēja līdzekļus 478 000 eiro vērtībā no personām, kuras veikušas noziedzīgus nodarījumus saistībā ar cilvēku tirdzniecību.
Kontakti, kur vērsties pēc palīdzības:
- Valsts policija – 112 vai onssnap@vp.gov.lv;
- Biedrība „Patvērums ,,Drošā māja””, adrese: Lāčplēša iela 75 – 1 B, Rīga, LV-1011, e-pasts: drosa.maja@gmail.com, http://www.patverums-dm.lv;
- diennakts uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības mazināšanai: +371 28612120;
- Biedrība „Centrs MARTA”, adrese: Matīsa iela 49-3, Rīga, LV-1009, tālrunis: +371 67378539, e-pasts: centrs@marta.lv, mājas lapa: www.marta.lv.
Savukārt pārskats par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu Latvijā pieejams Iekšlietu ministrijas tīmekļvietnē: https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana
