LDDK prezidents Andris Bite:
“Cilvēkkapitāla pieejamība ir viens no valsts konkurētspēju veicinošiem faktoriem. Mūsdienīgi izglītots, kvalificēts un darba devēju pieprasījumam atbilstošs darba ņēmēju piedāvājums ir tas, ko gribam panākt sadarbībā ar valsts pārvaldi. Gribam veicināt gan mūsu valsts iekšējo resursu pilnvērtīgu izmantošanu, gan gudru un tālredzīgu ārvalstu darbaspēka piesaistes politiku. Tas, cik ātri nonāksim pie rezultātiem, būs atkarīgs no lēmumiem, kas sekos pēc šādām diskusijām. Pateicamies labklājības ministrei Evikai Siliņai, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un veselības ministrei Līgai Meņģelsonei par konstruktīvo dialogu un ceram uz efektīvu sadarbību ar ministrijām arī turpmāk.”
LDDK prioritātes cilvēkkapitāla attīstībai izglītības jomā
Darba devējiem ir nepieciešams pieejams un kvalificēts darbaspēks, un LDDK apzinās, ka Latvijai pieejamie īstermiņa risinājumi ir izsmelti. Raugoties mūsu demogrāfijas rādītājos, nelolojam cerības par drīzumā pieejamu darba roku un gudro prātu pārpilnību, tādēļ ierosinām tādus risinājumus, kam ir potenciāls radīt ilgtspējīgu un pozitīvu ietekmi uz ekonomisko rādītāju izaugsmi.
Tāpēc LDDK atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto skolu tīkla reformu, jo no uzņēmēju skatupunkta ir skaidri redzams, ka milzīgais finansējums, kas tiek ieguldīts izglītībā, ne tikai tiek tērēts izšķērdīgi, bet arī nenes sagaidītos rezultātus attiecībā uz izglītības kvalitāti un skolu absolventu gatavību iesaistīties darba tirgū. Sagaidām arī atbildīgu un tālredzīgu lēmumu pieņemšanu Latvijas pašvaldībās, kas ir tiešā veidā atbildīgas par saviem iedzīvotājiem pieejamo izglītības kvalitāti.
LDDK padomes loceklis, RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps:
“Attiecībā uz cilvēkresursu attīstības plānošanu nepieciešams domāt par trim būtiskiem virzieniem - izglītības finansēšanas modeļa pilnveidi, atbalstu tehniskās jaunrades aktivitātēm un intensīvāku augstskolu kapacitātes izmantošanu vidējās izglītības procesa nodrošināšanai.”
Kā konkrētus priekšlikumus A. Zeps min institucionālo finansēšanas modeli augstākajā izglītībā, kas jāievieš reizē ar regulāru datu analīzi par darba tirgus attīstības tendencēm. Attiecībā uz eksaktās jomas popularizēšanu, nepieciešams veicināt skolēnu iesaisti tehniskās jaunrades aktivitātēs, ko iespējams panākt, nosakot, ka vismaz 20% no valsts finansējuma interešu izglītībai tiek paredzēta tehniskās jaunrades un eksakto zinātņu pulciņiem, kā arī ļaujot šīm aktivitātēm novirzīt daļu no projekta “Latvijas skolas soma” līdzekļiem. Visbeidzot - intensīvāka augstskolu kapacitātes izmantošana vidējās izglītības procesa nodrošināšanai, mūžizglītības un iedzīvotāju digitālo pamatprasmju nodrošināšanai, kā vidējās izglītības satura īstenošanai ar augstskolu pedagogu un infrastruktūras atbalstu (kā tas jau notiek RTU pieredzē ar padziļinātajiem priekšmetiem, ķīmiju un fiziku).
Tāpat LDDK ieskatā nepieciešams veicināt STEM izglītības pieejamību un kvalitāti, darba vidē balstītas profesionālās un augstākās izglītības attīstību, kā arī atvieglotu procedūru un nodokļu sloga mazināšanu darba devējiem, kas vēlas apmaksāt savu darbinieku izglītības ieguvi.
LDDK prioritātes cilvēkkapitāla attīstībai veselības jomā
LDDK biedru un padomes viens no galvenajiem priekšlikumiem ir sakārtot sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīklu, saglabājot pakalpojumu pieejamību reģionos – pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai. Tas nepieciešams gan vispārējā labklājības līmeņa veicināšanai, gan uzņēmējdarbības attīstības reģionos potenciālam.
Tāpat būtu nepieciešams izveidot un ieviest tarifu indeksācijas sistēmu, lai valsts nodrošinātā maksa par veselības aprūpes pakalpojumu būtu atbilstoša faktiskajām izmaksām. Esošajā energoresursu un citu cenu pieauguma laikā valstij būtu vismaz daļēji jākompensē radušies papildus izdevumi, lai neciestu iedzīvotājiem pieejamās veselības aprūpes kvalitāte.
LDDK uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest bērniem integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības sistēmu, tai skaitā uzlabojot ģimenes ārstu iesaisti bērnu attīstības risku savlaicīgā identificēšanā. Bērnu psihiskās veselības jomā būtu jāpaplašina ģimenēm ar bērniem pieejamo profilakses un agrīnas intervences pakalpojumu klāsts.
Par LDDK priekšlikumiem cilvēkkapitāla attīstībai ekonomikas un labklājības jomās vēstīsim nākamajā nedēļā.
