Visā pasaulē un Eiropā mēs šobrīd piedzīvojam dabas un klimata krīzi. Tās risināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, tādā veidā saglabājot iedzīvotāju labklājību, ir atkarīga no dabas stāvokļa un dabas daudzveidības. Dabas atjaunošanas likums sniegs iespēju atjaunot dabu Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā, īpaši tās ekosistēmas, kurām ir vislielākais potenciāls saistīt un uzglabāt oglekli, kā arī novērst ekstrēmu laikapstākļu un dabas katastrofu ietekmi.
Šīs ekosistēmas ir mitrāji, ūdeņi, zālāji, jūra, un to atjaunošana un uzturēšana palīdzēs nodrošināt to, ko daba mums sniedz bez maksas – ūdens un gaisa attīrīšanu, kultūraugu apputeksnēšanu, plūdu regulēšanu, kā arī globālās sasilšanas ierobežošanu. Līdz ar to Dabas atjaunošanas likums ir jāuzlūko nevis kā dabas aizsardzības pasākumu kopums, bet kā stratēģiski būtisks instruments Eiropas noturības un stratēģiskās autonomijas stiprināšanai.
Šodien, 15. jūnijā, notiek balsojums par Dabas atjaunošanas likumu Eiropas Parlamenta Vides komitejā, savukārt 20. jūnijā par to jābalso ES Vides ministru sanāksmē. Šodienas balsojums būs indikatīvs tam, kā Eiropas Parlaments balsos plenārsēdē jūlija sākumā.
“Dabas atjaunošanas likums nav par dabu. Tas ir par mūsu pamata nodrošinājuma sistēmu saglabāšanu klimata un dabas krīzes apstākļos, kad mums būs ne vien jātiek galā ar starptautisko nestabilitāti, bet arī satricinājumiem, ko radīs klimata pārmaiņas. Tas nav par atgriešanos pie kādas iedomātas dabas idilles, kāda valdīja pirms simts gadiem, bet par nākotni, inovācijām un dabas iekļaušanu mūsu globālo problēmu risināšanā. Vājinot šo likumu, kas līdz šim jau aktīvi noticis no dažādu interešu grupu puses, mēs aktīvi zāģējam zaru, uz kura paši sēžam,” saka Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs.
Ko paredz Dabas atjaunošanas likums? Zemāk minēti vairāki piemēri, taču pats likums ir daudz plašāks.
- nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo ES nozīmes dzīvotņu stāvokļa uzlabošanu;
- brīva upju tecējuma atjaunošanu, novācot nevajadzīgos cilvēka radītos šķēršļus;
- zaļo teritoriju nesamazināšanu pilsētās;
- vietas atvēlēšanu daudzveidīgiem dabas elementiem (piemēram, laukmalām, dzīvžogiem, koku grupām, nelieliem mitrājiem) lauksaimniecības zemēs;
- īstenot pasākumus meža un lauku putnu stāvokļa uzlabošanai.
