Lai gan iedzīvotāji joprojām turpina iegādāties viltotas preces, teju visi aptaujātie jeb 93% norādījuši, ka apzinās intelektuālā īpašuma aizsardzības vērtību, piekrītot, ka ir ļoti svarīgi, lai ikviens intelektuālā īpašuma radītājs varētu aizsargāt savu izgudrojumu un vienlaikus saņemtu samaksu par savu darbu. Tāpat 91% uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesiskā aizsardzība to īpašniekus pasargā no negodprātīgiem cilvēkiem, kuri vēlas piesavināties svešus panākumus.
Lūgti atbildēt, vai izprot intelektuālā īpašuma terminu, 83% snieguši pozitīvu atbildi. Latvijā šis rādītājs ir 74%, no kuriem 60% savas zināšanas vērtējuši kā labas un 14% - kā ļoti labas. Salīdzinājumā ar 2020.gadā veikto aptauju, kopējais šādi atbildējušo īpatsvars ir palielinājies par 5%
Aptaujā, kas veikta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, 83% respondentu atzinuši, ka viltotu preču iegādāšanās nav ētiska, turklāt tādā veidā tiek atbalstītas noziedzīgas organizācijas. Tāpat lielākā daļa (79%) pauduši, ka atbalstot neoriģinālu preču izplatību, negatīvi tiek ietekmēta valstu ekonomiskā izaugsme - tiek grauta uzņēmējdarbības nozare un nodarbinātība. Aptuveni divas trešdaļas eiropiešu ir pārliecināti, ka viltojumi apdraud veselību, drošību un vidi.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: “Iedzīvotāju paradumu maiņa attiecībā uz viltojumu iegādi nav tikai vienas valsts vai vienas iestādes atbildība – ir jāiesaistās ikvienai valstij, ikvienai atbildīgajai iestādei, lai mēs visi kopā pārliecinātu sabiedrību iegādāties drošas preces no zināmiem ražotājiem. No viltotu preču izplatības cieš ne tikai luksusa zīmolu ražotāji, bet ikviens uzņēmējs, kurš ražo kvalitatīvas preces un dara to atbildīgi pret vidi, iedzīvotājiem un ekonomiku.”
Kopumā pēdējo 12 mēnešu laikā viltotas preces apzināti ir iegādājušies 13% eiropiešu, kas, salīdzinājumā ar 2020. gadā veikto aptauju, ir par 8% vairāk. Latvijā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 16%.
Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kas liktu pārtraukt iegādāties viltotas preces tiem, kas to dara, 19% aptaujas dalībnieku minējuši labāku izpratni par to kaitīgo ietekmi uz sabiedrību, tostarp nodarbinātību un ekonomiku, tikpat liels respondentu īpatsvars kā iemeslu minējuši labāku izpratni par viltojumu ietekmi uz oriģinālo preču ražotājiem, bet 16% - par ietekmi uz vidi. Vienlaikus uz pusi ir dalījies viedoklis par to, vai viltotu preču iegāde ir kā protesta veids pret tirgus ekonomiku un ekskluzīvo zīmolu nozari kā tādu. Proti, puse ir pārliecināti par šo kā protesta veidu, bet otra puse tā neuzskata.
Joprojām kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek iegādātas viltotas preces, ir oriģinālo preču augstā cena, kas tās padara finansiāli nepieejamas daļai eiropiešu, jo īpaši jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem - 50% šo minējuši kā attaisnojošu iemeslu viltojumu iegādei pēdējo 12 mēnešu laikā, kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 30%. Tāpat jauniešu vecuma grupā 45% uzskata, ka ir pieņemami pirkt viltotas preces, ja kvalitāte nav svarīga, bet 32% jauniešu uzskata, ka attaisnojums ir "jo visi pērk viltotas preces", kamēr kopējais šādi atbildējušo skaits Eiropas Savienībā ir 19%.
Eiropiešiem arīdzan ir atšķirīga attieksme pret viltota digitālā satura izmantošanu, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% eiropiešu uzskata, ka pirātiskā satura izmantošana ir pieļaujama, ja tas tiek izmantots personiskām vajadzībām. Apzināti nelegālajam saturam pēdējā gada laikā ir piekļuvuši 14% eiropiešu, turklāt šis īpatsvars ir divas reizes lielāks jauniešu vecuma grupā - 33%. Vienlaikus tie respondenti, kuri atzinuši, ka ir izmantojuši pirātiski izplatītu saturu, 61% pēdējā gada laikā vienlaikus ir izmantojuši arī likumīgus digitālā satura avotus, kas liecina par to, ka tikai neliela daļa patērē tikai un vienīgi pirātisku saturu. Kā galvenais iemesls nelegālā satura izmantošanai tiek minēts izmaksas - to atzinuši 43% aptaujāto.
Piemēram, Latvijā par legāla satura izmantošanu pēdējo 12 mēnešu laikā ir maksājuši 39% aptaujāto. Vienlaikus Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem (otrā vieta aiz Luksemburgas) aizsargāta satura augšuplādēšanai, lai to varētu izmantot citi – šādi pēdējā gada laikā rīkojušies 16% respondentu. Kopumā pirātisku saturu digitālā formātā pēdējā gada laikā izmantojuši 17% Latvijas iedzīvotāju.
Aptauja Eiropas Savienības dalībvalstīs veikta no 2023.gada 30.janvāra līdz 15.februārim, kopumā noskaidrojot 25 824 eiropiešu viedokli par viltojumiem.
