“Eiropas Prokuratūras darbības rezultāti uzskatāmi parāda, ka tā sniedz nozīmīgu ieguldījumu gan visas Eiropas Savienības finanšu interešu, gan katras atsevišķas valsts budžeta aizsardzībā,” sacīja A.Sprūds.
Izmeklēšanā Eiropas Prokuratūrā šobrīd kopumā ir 1117 kriminālprocesi par kopējo, iespējams, nodarīto kaitējumu 14,1 miljarda eiro apmērā, informēja G.Doniks.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs atzinīgi vērtēja efektīvo Eiropas Prokuratūras darbu un uzsvēra Eiropas deleģēto prokuroru Latvijā veikumu: pagājušajā gadā izmeklētas lietas par naudas līdzekļiem teju 25 miljonu eiro apmērā. Faktiski atgūti un nosargāti 9,7 miljoni eiro ES un Valsts budžeta līdzekļu, 7,4 miljoni eiro ir arestēti un izmeklēšanā ir lietas vēl par 7,8 miljoniem eiro, tai skaitā par PVN krāpšanu.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, G.Doniks norādīja, ka viens Eiropas deleģētais prokurors Latvijā strādā ar divdesmit un vairāk lietām vienlaicīgi, un akcentēja cilvēkresursu trūkumu ekonomisko noziegumu apkarošanai kā būtiskāko problēmu.
G.Doniks pauda parlamentāriešiem, ka ES līmenī notiek diskusijas par Eiropas Prokuratūras kompetences paplašināšanu, lai tā varētu izmeklēt arī sankciju pārkāpumus. Šobrīd Eiropas Prokuratūra izmeklē, uzsāk kriminālvajāšanu, ceļ un uztur apsūdzību par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar pievienotās vērtības nodokli saistītu pārrobežu krāpšanu, kas izdarīti pret ES budžetu.
Eiropas Prokuratūra ir neatkarīga ES struktūra, kas izmeklē noziegumus, kas skar ES finanšu intereses. Tā uzsāka darbu 2021.gada 1.jūnijā un ir pirmā starpvalstu prokuratūra, kura veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pilnīgi neatkarīgi no Eiropas Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstīm. Eiropas Prokuratūras Prokuroru kolēģijā strādā pa vienam prokuroram no katras iesaistītās dalībvalsts, savukārt dalībvalstīs darbojas Eiropas Prokuratūras deleģētie prokurori. Latvijā ir četri deleģētie prokurori.
