1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 63,7 % iedzīvotāju

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 1. ceturksnī bija 5,3 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem1.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 11,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,2 tūkstošiem.

Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,8 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,3 % un 60,5 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 4. ceturksnī ES – 61,1 %), šī gada 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,4 %, savukārt Lietuvā – 64,1 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2023. gada 1. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,8 procentpunktiem

2023. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 55,9 tūkstoši jauniešu (2022. gada 1. ceturksnī – 50,6 tūkstoši).

Jauniešu (15–24 gadi) nodarbinātības līmenis pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 38,3 stundas

2023. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,2 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,1 stundu mazāk nekā pirms gada.

Katrs divpadsmitais (72,9 tūkstoši jeb 8,3 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 1,3 tūkstošiem jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 5,2 tūkstošiem jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pamatdarbā pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(stundu skaits)

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

Palielinājies blakusdarbā nodarbināto īpatsvars

2023. gada 1. ceturksnī 40,6 tūkstoši (4,6 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7,7 tūkstošiem jeb 23,4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 3,2 tūkstošiem jeb 8,6 % vairāk nekā 2022. gada 4. ceturksnī. Sievietes (22,9 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (17,6 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (39,2 %), bet 32,2 % nostrādāja 11–20 stundas.

Blakusdarbā nodarbinātie iedzīvotāji pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL160c

1. ceturksnī attālināti strādāja mazāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī

2023. gada 1. ceturksnī 10,2 % (78,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 55,0 tūkstošiem jeb 7,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (133,4 tūkstoši jeb 17,5 %) un par 9,3 tūkstošiem jeb 1,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (87,7 tūkstoši jeb 11,3 %). No attālināti strādājošajiem 57,4 % bija sievietes un 42,6 % vīrieši.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,6 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 38,9 % vīriešu un 33,1 % sieviešu. 30,5 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 19,1 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (14,8 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (14,9 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (5,9 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 51,0 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomas darbinieku, 42,9 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošo, 21,9 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (19,8 %) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (3,8 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).

Attālināti strādāja 25,7 % vecāko speciālistu, 21,4 % vadītāju, 17,1 % speciālistu un 8,4 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2023. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.