“Sieviešu – zinātnieču īpatsvara palielināšana zinātnē ir viens no Eiropas Savienības mērķiem. Mūsu skatījumā Latvijai ir visas iespējas ieņemt un saglabāt pirmo vietu šajā statistiskā, ja vien Latvijas atbildīgās institūcijas neradītu šķēršļus sieviešu – zinātnieču darba un privātās dzīves balansam. Valsts nedrīkst pieļaut, ka šīs izcilās jomas profesionāles, kuras bieži ir neaizvietojamas, pamet nodarbošanos ar lielu rūgtumu un apstākļu spiestas,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka Latvijā ir izveidota jauno pētnieku atbalsta programma, lai veicinātu to karjeras uzsākšanu zinātnē. Tas ir pozitīvs vektors. Minētā programma tiek finansēta no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Tajā pašā laikā par struktūrfondu izlietojumu atbildīgās institūcijas – Latvijas Zinātnes Padome, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija – sistemātiski liek šķēršļus, lai sievietes – zinātnieces varētu pilnvērtīgi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus.
Kā tas izpaužas? Pirmkārt, bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas iespējas un ilgumu netieši noteic Latvijas Zinātnes padome, nevis bērna vecāks. Latvijas Zinātnes padomei nav šādu pilnvaru. Otrkārt, grūtniecības un maternitātes atvaļinājuma izmantošana vai nu tiek ieskaitīta projekta laikā, tātad sieviete- zinātniece ir spiesta strādāt, vai arī projekta izpildes laiks tiek pagarināts grūtniecības un maternitātes atvaļinājuma dēļ, bet par to netiek maksāts. Valsts maksā par sievietes atrašanos grūtniecības un maternitātes atvaļinājumā; ja sieviete šajā laikā strādā, tad viņai papildus par to nemaksā darba devējs. Rodas jautājums – kur šajā laikā paliek finansējums, kas projektā ir paredzēts zinātnieka atalgojumam no ES struktūrfondiem?
Cik daudz sieviešu – zinātnieču ir saskārušās ar šādu situāciju? Pārbaudes lietas laikā desmit sievietes – zinātnieces atzina, ka ir bijuši ierobežojumi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus. Šīs bija sievietes, kas nebaidījās runāt, bet iespējams, ka patiesais skaits ir lielāks.
Kādēļ rodas šādi sarežģījumi? ES struktūrfondu izlietojums tiek plānots uz konkrētu (septiņu gadu) budžeta periodu. ES regula noteic precīzu beigu termiņu, kad visiem projektiem ir jābūt pabeigtiem konkrētā budžeta periodā. Līdz ar to, ja grūtniecība iestājas tuvāk regulā noteiktajam beigu termiņam, rodas pretruna starp regulā paredzēto dzimumu līdztiesības principu un termiņa ievērošanu. Ja izmanto ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus, nav iespējams noslēgt projektu atbilstoši regulā noteiktajam termiņam. Savukārt, ja ievēro projektu noslēguma termiņu, tad nav iespējams izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus atbilstoši nacionālajam regulējumam.
Vai ir risinājumi? Jā, ir, bet jāvērtē to mērķi un atbilstība dzimumu līdztiesības principam. Piemēram, Latvijas Zinātnes padome piedāvā tādus risinājumus, kas ir pretrunā ar sieviešu – zinātnieču karjeras veicināšanu, piemēram, pārtraukt projektu, kas var nozīmēt arī darba tiesisko attiecību izbeigšanu, vai arī strādāt bez atalgojuma. Tātad prioritāte ir projekta pabeigšana un termiņa ievērošana nevis darbinieces darba un privātās dzīves balanss.
Vai ir iespējams cits risinājums? Jā, ir. Eiropas Komisija norādīja uz diviem veidiem, kā risināt pretrunu starp dzimumu līdztiesības principu un termiņu, ko noteic attiecīgā regula. Piemēram, segt projekta atlikušās izmaksas no nacionālā budžeta līdzekļiem vai sasaistīt projekta tēmu ar nākamajā budžetā iekļautajām tēmām. Vai atbildīgās institūcijas piedāvāja kādu no šiem risinājumiem? Nē.
Tiesībsargs rekomendēja Finanšu ministriju veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves balansu sievietēm zinātnē, ja iepriekš minētā atbalsta programma jaunajiem zinātniekiem tiks turpināta. Tāpat Latvijas Zinātnes Padomei un Latvijas Universitātei tika rekomendēts nekavējoties pārtraukt diskriminējošo attieksmi, liedzot izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus. Atzinums ir nosūtīts arī Eiropas Komisijai.
Kas ir dzimumu līdztiesības princips un kā tas darbojas?
Eiropas Parlaments ir norādījis, ka viens no šķēršļiem sieviešu – zinātnieču īpatsvara palielināšanai zinātnē ir nepietiekama dzimumu līdztiesības principa nodrošināšana attiecībā uz darba un privātās dzīves balansu. Dzimumu līdztiesības princips ir viens no senākajiem ES principiem. Tas izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes. Viena no tā šķautnēm ir ar grūtniecību saistīto atvaļinājumu nodrošināšana. Gan ES, gan Latvijas normatīvais regulējums paredz šādas tiesības. Dzimumu līdztiesības princips skar praktiski visas ES darbības jomas, tai skaitā struktūrfondu izlietojumu. Tādējādi sievietēm – zinātniecēm, kas īsteno ES struktūrfondu finansētos pētniecības projektus, būtu jābūt iespējai izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus, kuri, kā zināms, tikai savā nosaukumā ietver ideju par atvaļinājumu tā klasiskajā izpratnē.
