“Tiekoties ar Rail Baltica virzītājiem, svarīgi bija saprast, cik dziļas ir projekta īstenošanas problēmas un kādas ir perspektīvas pārredzamā laikā tām rast risinājumu. Pēc šodien dzirdētā jāsecina, ka projekts piedzīvo ievērojamus kavējumus. Pie vainas bijis ne tikai Covid – 19, Krievijas karadarbība Ukrainā un citi vērā ņemami apsvērumi, bet arī atsevišķas nepilnības projekta vadībā un normatīvajos aktos. Rail Baltica dzelzceļa līnija ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts Baltijā, un savienojamība ar Rietumeiropu ir būtisks ekonomisks un drošības aspekts,” uzsvēra Vitenbergs.
RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna norādīja, ka projektā bijis virkne procesu, kas kavējuši virzību, tomēr atzina, ka šobrīd raitai projekta gaitai ir jo īpaši izšķiroša nozīme: “Sarežģījumi projektēšanā, smagnējs un sarežģīts zemes atsavināšanas process, šķēršļi Eiropas Savienības fondu finansējuma apgūšanā ir būtiskākie iemesli, kāpēc prognozētā 2026. gada vietā, visticamāk, jauno trasi spēsim gala stadijā izbūvēt vien 2030. gadā. Apzināmies situācijas nopietnību un respektējam ministra prasību detalizēta plāna izstrādei, īpaši ņemot vērā valsts drošības aspektus. Lai novērstu identificētās problēmas, būs nepieciešama arī citu ministriju un pašvaldību iesaiste.”
