"Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem FKTK un Latvijas Bankā, gan mūsu partneriem Saeimā, Finanšu ministrijā un Eiropas Centrālajā bankā, gan arī finanšu tirgus dalībniekiem par aktīvu iesaisti un līdzdarbību Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā. Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: "Kopīgi ar Latvijas Banku un sadarbības institūcijām esam paveikuši apjomīgu darbu, lai īstenotu Saeimas lēmumu apvienot abas institūcijas. Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai."
Kopš Saeimas lēmuma pieņemšanas veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu jaudīgu, profesionālu un mūsdienīgu institūciju, koncentrējot resursus finanšu sektora stabilitātes un attīstības koordinēšanai un veicināšanai un vienlaikus raugoties, lai šis process būtiski neietekmētu finanšu tirgus dalībniekus un tiktu panākts iespējami liels resursu ietaupījums.
Integrācija vienā institūcijā nozīmēs arī Latvijas Bankas un FKTK darbinieku un zināšanu saplūšanu vienā komandā un dos virkni ieguvumu, piemēram, labāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmiskos riskus un nodrošināt koordinētāku finanšu sektora attīstību. Efektīvāka rīcība vienas institūcijas ietvaros gaidāma arī satricinājumu un krīzes situācijās.
Efektīvāka resursu pārvaldība
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan citus resursus (piemēram, IT, telpas u. c.).
2023. gada 1. janvārī Latvijas Bankā pēc FKTK integrācijas strādās 539 darbinieki – par trešdaļu mazāk nekā pirmajā gadā pēc FKTK nodalīšanas no Latvijas Bankas (2001. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 732 darbinieki, bet FKTK – 95). Lielākā daļa FKTK darbinieku turpinās darbu Latvijas Bankā un nodrošinās līdz šim veikto funkciju turpmāko izpildi. Jau pirms FKTK integrācijas un tās laikā abās institūcijās īstenoti pasākumi, lai vēl efektīvāk izmantotu darbinieku resursus, t. sk. samazināts vadības komandas cilvēku skaits. Vienlaikus mazāks darbinieku skaits nav pašmērķis – mērķis ir jaudīga un efektīva institūcija, kas spēj kvalitatīvi pildīt visus tai uzticētos uzdevumus.
Latvijas Bankas padomes sastāvs no 2023. gada 1. janvāra būs par diviem padomes locekļiem mazāks nekā Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļu kopskaits līdz integrācijai. Mainīta arī Latvijas Bankas organizatoriskā struktūra: līdz šim FKTK pildītās funkcijas veiks deviņas Latvijas Bankas pārvaldes (sk. jauno struktūru).
Paredzēts, ka vidējā termiņā arī kopējie vienotās institūcijas darbības izdevumi būs mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi kopā.
Abas institūcijas strādās trijās ēkās četru iepriekš izmantoto vietā (energokrīzes laikā īslaicīgi – divās ēkās). FKTK klientu un sadarbības partneru vērībai! FKTK darbinieki jau tagad klātienē strādā ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A (iepriekš – Rīgā, Kungu ielā 1), un arī turpmāk strādās esošajās Latvijas Bankas ēkās.
Jaunais Latvijas Bankas likums
2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, bet spēku zaudēs likums "Par Latvijas Banku" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Arī pēc 2023. gada 1. janvāra FKTK noteikumi, t. sk. tie, kuri ietekmē finanšu tirgus dalībniekus, paliek spēkā.
Jaunajā Latvijas Bankas likumā noteikts funkciju nošķirtības princips, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Ir izveidota divpakāpju lēmumu pieņemšanas kārtība uzraudzības jautājumos. Uzraudzības komiteja būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Latvijas Bankas padome uzraudzības jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus, raugoties vispusīgi, arī no citu Latvijas Bankas atbildības jomu viedokļa. Tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Integrācija neietekmē uzraudzības ietvaru un uzraudzības finansēšanas noteikumus.
Integrētās institūcijas uzdevumi
Latvijas Banka atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas deleģējumam pilda virkni tautsaimniecības un finanšu sektora attīstībai nozīmīgu uzdevumu:
- līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā;
- pārvalda Latvijas ārvalstu valūtu un zelta rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
- nodrošina skaidrās naudas apriti Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
- līdzdarbojas maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā Eirosistēmā;
- sagatavo un publicē statistisko informāciju atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;
- pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās;
- savas kompetences ietvaros konsultē valdību un citas institūcijas naudas politikas jautājumos;
- apkalpo Valsts kases maksājumus;
- informē un izglīto sabiedrību;
- pilda citus uzdevumus, piemēram, finanšu stabilitātes un makroprudenciālās uzraudzības jomā, ārvalstu valūtas maiņas uzņēmumu uzraudzībā, uztur Kredītu reģistru, uzrauga institūcijas, kas veic eiro banknošu un monētu laišanu otrreizējā apgrozībā, u. c.
Latvijas Banka papildus jau minētajiem uzdevumiem no 2023. gada 1. janvāra:
- nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;
- regulē un uzrauga Latvijas finanšu tirgu un tā dalībnieku darbību;
- veic noregulējuma iestādes uzdevumus, t. sk. izstrādā noregulējuma plānus saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu;
- nodrošina Noguldījumu garantiju fonda darbību, Apdrošināto aizsardzības fonda darbību un garantēto atlīdzību izmaksu ieguldītājiem.
Kur meklēt informāciju?
Galvenais informācijas avots iedzīvotājiem un tirgus dalībniekiem būs Latvijas Bankas tīmekļvietne www.bank.lv, kurā būs lietotājiem pārskatāmi nodalītas institūcijas darbības jomas un iespējami ērti un ātri atrodama nepieciešamā informācija.
Interesentiem būs iespēja sekot līdzi aktuālajai informācijai, pierakstoties sociālo mediju kontos (Twitter, LinkedIn, Facebook, Instagram, YouTube, Flickr, SlideShare) un jaunumu saņemšanai e-pastā.
Jautājumus iespējams uzdot uz vienoto e-pasta adresi info@bank.lv un vienoto tālruņa numuru 67022300.
