Apvienotās Karalistes, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas valstu, valdību vadītāji un aizsardzības ministri šodien, Rīgā, tikšanās laikā diskutēja par drošības situāciju reģionā, tostarp par pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti Arktikas, Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras reģionos un hibrīdapdraudējumiem. Līderi apliecināja JEF unikālo lomu, kā NATO papildinošu formātu, atbildot uz minētajiem izaicinājumiem un rūpējoties par drošību un stabilitāti Ziemeļeiropā.
Uzklausot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstījumu par situāciju Ukrainā JEF līderi vienojās turpināt visa veida atbalsta sniegšanu Ukrainai un nosodīja Krievijas brutālo kara turpināšanu pret kaimiņvalsti, īstenojot uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai ar mērķi terorizēt iedzīvotājus.
Tāpat JEF līderi kopīgajā paziņojumā uzsvēra, ka šī gada laikā tās dalībvalstis ir pilnveidojušas spēju kopīgi sadarboties krīzes situācijās un apliecināja gatavību turpināt attīstīt un pārbaudīt JEF spējas kopīgās mācībās reģionā, tai skaitā 2023. gadā plānotajām JEF Warrior Arktikā. Rīgas sanāksmē panākta vienošanās par ciešāku sadarbību hibrīdapdraudējumu novēršanai dalībvalstu zemūdens un enerģētikas infrastruktūrai.
JEF līderi sanāksmē diskutēja par JEF lomu, papildinot NATO militārās spējas reģionā, un vienojās uz nākamo tikšanos 2023. gadā uzdot ekspertiem sagatavot JEF attīstības 10 gadu vīziju.
APVIENOTO REAĢĒŠANAS SPĒKU (JEF) VADĪTĀJU KOPĪGS PAZIŅOJUMS
Mēs, Apvienotās Karalistes, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji, šodien tikāmies kā Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) – 2014. gadā NATO aizgādnībā izveidotas valstu koalīcijas – pārstāvji. Mēs apspriedām dažādas drošības problēmas, kas skar mūsu reģionu, tostarp Krievijas pastiprināto militāro darbību Tālajos Ziemeļos, Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras reģionā, kā arī pieaugošos hibrīddraudus. Mēs atkārtoti apstiprinājām JEF lomu spriedzes novēršanā un aizsardzības, drošības un stabilitātes stiprināšanā Ziemeļeiropā, darbojoties saskaņoti ar NATO.
Mēs nepastarpināti dzirdējām no prezidenta Zelenska par Ukrainas stingrību un nerimstošo apņēmību, saskaroties ar Krievijas neizprovocēto un nelikumīgo karu. Mēs joprojām nelokāmi atbalstām Ukrainu un tās iedzīvotājus. Šodien mēs paudām apņēmību arī turpmāk sniegt politisku, militāru, humanitāru un ekonomisku atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas nepieciešams. Ukrainas uzvara ir ļoti svarīga visu mūsu drošībai. Mēs nosodām Krievijas uzbrukumus kritiskajai nacionālajai infrastruktūrai, kas veikti, lai terorizētu Ukrainas iedzīvotājus.
Tīši uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem ir kara noziegumi. Mēs atkārtoti apliecinām savu apņemšanos nodrošināt, ka Krievija pilnībā atbildēs par šo atbaidošo rīcību, kā arī par noziegumiem, kas izdarīti pret Ukrainu. Mēs turpināsim atbalstīt tos Ukrainas iedzīvotājus, kuriem nācies pamest savas mājas. Mēs noraidām Krievijas īstenotos pārkāpumus pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un tās prettiesiskos mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas. Mēs joprojām atzīstam Ukrainas starptautiski atzītās robežas un ANO Statūtos nostiprināto pamatprincipu, ka tās nevar izmainītar spēku.
Mēs atzinīgi vērtējam prezidenta Zelenska gatavību panākt taisnīgu mieru. Nekādas miera sarunas nevar būt ticamas, kamēr Krievija turpina agresijas karu. Tāpēc mēs aicinām Krieviju pārtraukt karadarbību, atvilkt savus spēkus, ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī atjaunot mieru un drošību Eiropā. Mēs arī atkārtoti apliecinām savu gatavību vēl vairāk stiprināt politisko un praktisko sadarbību ar Ukrainu.
Šogad mēs nostiprinājām spēju kopīgi darboties krīzes apstākļos, palielinot mācības, reaģējot uz problēmām, ar kurām mēs saskaramies. Šodien mēs vienojāmies pastiprināt sadarbību hibrīddraudu novēršanā, galveno uzmanību pievēršot tam, lai novērstu draudus un aizsargātu mūsu zemūdens datu un enerģētikas kopīgo infrastruktūru. Tas ietvers labāku apmaiņu ar izlūkdatiem, sadarbību ar nozari un daudznacionāliem partneriem, lai palielinātu noturību un uzlabotu mūsu kolektīvās reaģēšanas spējas.
Turklāt mēs turpināsim sniegt praktisku atbalstu Somijai un Zviedrijai pirms to pievienošanās NATO, tostarp ar redzamu militāru klātbūtni reģionā. Šo valstu pievienošanās padarīs mūsu aliansi spēcīgāku un drošāku, stiprinot Ziemeļeiropu un Baltijas valstu aizsardzību, saskaroties ar sarežģītiem draudiem. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar sabiedrotajiem Tālajos Ziemeļos, kopīgi strādājot, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaramies visā reģionā. Apvienoto reaģēšanas spēku īpašās mācības “JEF Warrior” 2023. gadā notiks Tālajos Ziemeļos, apliecinot mūsu spēju darboties šajā skarbajā vidē jūrā, uz sauszemes un gaisā; vienlaikus mēs turpināsim mācības Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras reģionā.
Mēs apspriedām arī JEF kā NATO papildspēku pieaugošo lomu. Tagad ir īstais brīdis nodrošināt, ka JEF spēj dot ieguldījumu mūsu reģiona aizsardzībā un drošībā, nodrošinot, ka tie var ātri rīkoties, lai novērstu draudus, ar kuriem mēs saskaramies. Mēs to darīsim kopā ar NATO, nodrošinot JEF atbalstu gan valstu, gan daudznacionāliem atbildes pasākumiem. Mēs vienojāmies par nepieciešamību sākt darbu pie JEF desmit gadu vīzijas, pirms atkal tiekamies 2023. gadā.
