DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

FM: Mazumtirdzniecībā izaugsmi nodrošina nepārtikas preču tirdzniecība

Šā gada oktobrī mazumtirdzniecības apjomi Latvijā auguši par 5,8% gada griezumā salīdzināmās cenās, kas ir lielākais tirgoto apjomu pieaugums kopš šā gada marta, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomu pieaugumu noteica galvenokārt zemas bāzes efekts nepārtikas preču grupā pērnā gada oktobrī un novembrī valstī noteikto Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

Šā gada desmit mēnešos mazumtirdzniecības apjomi auguši par 4,1%, ko nosaka nepārtikas (bez degvielas) mazumtirdzniecības pieaugums par 5,6% un pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,5%, savukārt degviela tirgota par 0,7% mazāk nekā pērnā gada desmit mēnešos.

Pārtikas preces oktobrī tirgotas par 3,8% mazāk nekā pērnā gada oktobrī, kas ir pirmais apjomu samazinājums kopš pērnā gada septembra. Šo samazinājumu bāzes vērtība pērnā gada oktobrī neietekmēja, tādējādi ietekmi radījis galvenokārt cenu pieaugums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas oktobrī augušas par 29,5% pret pērnā gada oktobri, kas ir kārtējais cenu pieauguma rekords šai preču grupai.

Savukārt nepārtikas preču (atskaitot degvielu) tirdzniecība šā gada oktobrī pieaugusi par 14,9%, ko noteica zemā bāze pērnā gada oktobrī un novembrī noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Oktobrī par 19,6% pieauga informācijas un komunikācijas iekārtu tirdzniecība, mājsaimniecības elektroierīču par 19,2%,  būvmateriālu par 40%, kultūras un atpūtas preču par 36,6% un 47,8% pieaugums apģērbu un apavu tirdzniecībā. Savukārt tirdzniecība stendos un tirgos sarukusi par 14,1%, bet pa pastu vai interneta veikalos samazinājums par 7,9%. Nepārtikas preču grupu pandēmiskie tirdzniecības ierobežojumi pērn ietekmēja visvairāk, ierobežojumu laikā tirdzniecībai notiekot pārsvarā attālināti.

Tikmēr degviela tirgota par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Cenu pieaugums degvielai šā gada oktobrī sasniedz 32,1%, kas ir gandrīz uz pusi mazāks pieaugums nekā šā gada jūnijā, kad tika sasniegts lielākais cenu palielinājums. Lai arī cenu pieaugums mazinās, degviela joprojām ir teju par trešdaļu dārgāka nekā gadu iepriekš. Tādas degvielas alternatīvas kā elektroenerģija un ūdeņradis joprojām neieņem nozīmīgu lomu lielo pārvadātāju auto parkos, tādējādi degvielas cenu kāpums būtiski var ietekmēt tikai iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumus ar auto, bet preču pārvadātāju kompānijas darīs savu darbu kā līdz šim, palielinot pārvadājumu pakalpojumu cenas, kas, protams, ietekmē produktu cenas tirdzniecībā.

Preču cenas veikalos ir krietni pieaugušas, kas ietekmē arī iedzīvotāju paradumus, apmeklējot mazumtirdzniecības veikalus. Tiek pievērsta lielāka uzmanība akcijas precēm, kā arī rūpīgāk izvērtēts vajadzīgo preču saraksts. Nozīmīgu lomu spēlē arī dažādas lojalitātes programmas, izmantojot veikalu ķēžu un degvielas tirgotāju atlaižu kartes. Taču paredzams, ka iedzīvotāju izdevumi par mājokli pieaugs novembrī un jo īpaši decembrī, iestājoties aukstākam laikam un sākoties apkures sezonai, tādējādi iedzīvotāji būs spiesti savu iepirkumu grozu pārskatīt vēl rūpīgāk, kas, savukārt, negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecības nozari.

Tikmēr durvis vēris jau trešais tirdzniecības veikalu tīkla “SPAR Latvija” veikals Cēsīs. Spar šogad plāno atvērt vēl divus veikalus Latgalē, tālāko attīstību atliekot uz nākamo gadu. Savukārt Lidl oktobrī atvēris jau divdesmito veikalu, šoreiz Liepājā, kas pilsētā ir jau otrais Lidl veikals. Abas salīdzinoši jaunās veikalu ķēdes Latvijā piedāvā gan mājsaimniecības, gan pārtikas preces.

Mājsaimniecību noguldījumu pieauguma temps gada griezumā samazinās teju katru mēnesi, oktobrī noguldījumiem esot par 6,8% lielākiem nekā pērn. Ja šā gada pirmajā pusgadā noguldījumi vidēji auguši par 10,3% pret pērnā gada attiecīgo periodu, tad otrā pusgada četros mēnešos vidēji tie bijuši vairs tikai 7%. Šā gada jūlijā un augustā mājsaimniecību noguldījumi pret iepriekšējo mēnesi pat samazinājušies, bet septembrī un oktobrī noguldījumi atkal nedaudz pieauguši. Jāpiemin, ka noguldījumu pieaugums krietni atpaliek no inflācijas kāpuma, tādējādi noguldījumi reālā izteiksmē visticamāk samazinās.

Eiropas Komisijas apkopotais mazumtirgotāju Ekonomiskās konfidences indekss norāda uz nelielu noskaņojuma uzlabošanos nozarē, taču tas joprojām ir zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Ietekmējošie noskaņojuma faktori katru mēnesi norādīti atšķirīgi, oktobrī uzņēmumiem norādot uz nedaudz augošiem pārdošanas apjomiem un krājumiem pēdējo trīs mēnešu laikā, tajā pašā laikā bažas raisa gaidāmie pārdošanas apjomi turpmākajos mēnešos. Taču patērētāju noskaņojuma līmenis joprojām ir ļoti zems un tikai nedaudz augstāks nekā tas bija Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. To nosaka pašreizējā ekonomiskā situācija valstī, kā arī iedzīvotāju finansiālā situācija.

Arī šā gada novembrī gaidāms mazumtirdzniecības pieaugums zemās bāzes ietekmē. Iedzīvotāji novembrī būs saņēmuši pirmos rēķinus par mājokļu apkuri par oktobri, kas laikapstākļu ziņā bija silts mēnesis, tādējādi šī faktora būtisks iespaids uz mazumtirdzniecības nozari vēl nav gaidāms. Taču augošās pārtikas cenas turpinās iespaidot iedzīvotāju pirkumu apjomus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU