DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. novembrī, 2022
Lasīšanai: 2 minūtes

Sāk izskatīt lietu par normu, kas paredz aizliegumu kandidēt uz tiesneša amatu personām, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šodien, 15. novembrī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2021-41-01 “Par likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam”.

Lietas fakti

Pieteikuma iesniedzējs vēlas kandidēt uz tiesneša amatu, taču saskaņā ar apstrīdēto normu nav tiesīgs to darīt, jo pirms vairākiem gadiem viņš tika saukts pie kriminālatbildības un kriminālprocess pret viņu ticis izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums nav samērīgs, jo tas esot balstīts uz nepamatotu priekšstatu, ka persona, kas reiz izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nespēj mainīties. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis – aizsargāt demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtu un citu cilvēku tiesības, nodrošinot, ka par tiesnešiem kļūst personas ar augstu morālo stāju, kā arī veicinot sabiedrības uzticību tiesu varai. Taču šos mērķus varot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Proti, apstrīdētajā normā minēto personu tiesības kandidēt uz tiesneša amatu esot iespējams regulēt atšķirīgi, ņemot vērā personas vainas formu, noziedzīgā nodarījuma smagumu un laiku, kas pagājis kopš tā izdarīšanas, vai paredzot katra kandidāta individuālu izvērtējumu. Apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums ne vien nesniedzot sabiedrībai labumu, bet varot pat kaitēt tās interesēm, jo atsevišķos gadījumos šī aizlieguma dēļ par tiesnešiem nevarot kļūt kvalificēti un kompetenti juristi.

Tiesas process

Satversmes tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā. Nolēmumu jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes.

Plašāka informācija par Satversmes tiesas procesu pieejama šeit.

Informācija par lietu Nr. 2021-41-01.

Saistītā lieta: 2021-41-01

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI