DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. novembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

VNĪ aicina Lāčplēša dienas sveces izvēlēties stikla ietvarā, daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm Ukrainas iedzīvotājiem

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publicitātes foto

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jau astoto gadu turpina atbalstīt Lāčplēša dienas tradīciju – svecīšu iedegšanu un izvietošanu 11. novembra krastmalā uz Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra. Šogad daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm un ceļos pie Ukrainas iedzīvotājiem, informē VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri un veicinātu sveču atkārtotas izmantošanas iespējas, VNĪ aicina izvēlēties stikla ietvaros iepildītas svecītes, tādējādi arī pasargājot atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem sveču pārpalikumiem.

VNĪ jau ir uzstādījusi pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidoto tērauda aizsargsietu, kas palīdz pasargāt Rīgas pils vēsturiskā mūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas un smilšu vanniņas uz ietves. Svecīšu novietošanai paredzētais aizsargsiets veidots no 175 posmiem, kuru garums ir 184 metri, bet platums – viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma var izvietot 60 svecītes, bet visā sieta garumā var novietot 10,5 tūkstošus svecīšu.

Sveču pārpalikumus Rīgas 21. vidusskolas pārstāvji 12. novembrī savāks un 17. novembrī skolas telpās Tomsona ielā 35, Rīgā, sveču izgatavošanas meistarklasē pārstrādās ierakumu svecēs. Skolēni meistarklasēs varēs piedalīties no plkst. 8.00 līdz 16.00, bet apkārtnes iedzīvotāji savu sveci Ukrainas atbalstam varēs izliet no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00.

Kopš 2020. gada rudens VNĪ vadībā notiek Rīgas pils senākās – kastelas – daļas atjaunošana, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19. gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874. gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu.

VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. Paralēli Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcijai norisinās vēl trīs Latvijas kultūrai nozīmīgu teātru energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas darbi. Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI