DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: dezinformācija ir mūsu dzīves sastāvdaļa – ar to ir jāprot apieties

FOTO: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja

24. oktobrī UNESCO Pasaules medijpratības un informācijas pratības nedēļas ietvaros Valsts prezidents Egils Levits sarunājās ar jauniešiem par mediju un informācijas pratību un dezinformācijas ietekmi uzskatos par Latviju. “Ar Krievijas īstenoto dezinformāciju Latvijā sadzīvojam vairāk nekā 30 gadus, ar to visu laiku esam konfrontēti. Tāpēc mums ir jāapzinās, ka dezinformācija ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Mums jāprot ar to apieties, lai mēs netiktu ievainoti,” teica Egils Levits.

Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka visbiežāk ar dezinformācijas palīdzību par Latviju tiek radīts iespaids, ka šeit tiek apspiesti citu tautību iedzīvotāji un ka mūsu valsts nevar pastāvēt pati par sevi.

“Mēs visi saskaramies ar dezinformāciju. Tā ir jāatpazīst, jo cilvēka pasaules skatījumu veido informācija, kas ir pamatā mūsu rīcībai. No tā, kā mēs uztveram un vērtējam informāciju, ir atkarīgs, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam,” mediju pratības un informācijas pratības nozīmi uzsvēra Valsts prezidents E. Levits.  

Diskusijas laikā tika pārrunāti vairāki dezinformācijas piemēri saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā un to, kā dezinformācija tika izmantota Covid-19 pandēmijas laikā. Runājot par dezinformācijas izplatīšanu, sarunas laikā tika pievērsta uzmanība satura veidotājiem jeb influenceriem. Tāpat kopā ar Valsts prezidentu jaunieši pārrunāja, kā atšķirt viedokli no dezinformācijas. “Ja, piemēram, cilvēks, kurš nav epidemiologs, sāk stāstīt par vīrusiem un to izplatību, rodas jautājums – kā tu to zini. Ir jāatšķir fakti no viedokļiem. Viedoklis var būt katram, bet, ja tas nav balstīts faktos, tas ir jāizvērtē,” teica E. Levits.

Savukārt diskusijas otrajā daļā jaunieši pievērsās piemēriem par maldināšanu un konspiratīvu domāšanu, kas ir daži no dezinformācijas veidiem. Sarunā ar Valsts prezidentu jaunieši vērsa uzmanību, ka bieži dezinformācijas izplatītāji Latvijas tēla ietekmēšanā izmanto negatīvo domāšanu un kopsakarības, kas nav patiesas.

Diskusijā piedalījās Madara Šņickovska no Rīgas 84. vidusskolas, Ella Hermansone no Rīgas Franču liceja, Edgars Eduards Viļums no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Ksenija Zlotina no Vidzemes Augstskolas, Leandra Spriesle no Latvijas Kultūras akadēmijas un Jānis Valdmanis no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma. Sarunu vadīja stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Lange-Ionatamishvili.

Diskusiju “Manas Latvijas tēls. Kā atšķirt informāciju no dezinformācijas?” rīkoja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar globālo attīstības un izglītības organizāciju “IREX” un Latvijas Drošāka interneta centru.

DISKUSIJAS IERAKSTS

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU