DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. septembrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Rail Baltica projekta īstenošanai vajadzīgs lielāks Eiropas Komisijas atbalsts

Šodien, 5. septembrī, Briselē Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova un valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands tikās ar Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta vadītāju Henriku Hololeju (Henrik Hololei). Tiekoties Latvijas puse pauda nostāju par plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā un pārrunāja Latvijai būtiskus jautājumus transporta attīstībā, tostarp par Rail Baltica projektu un tā ieviešanas gaitu.

“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvijas savienojamība ar Eiropu kļūst arvien aktuālāks jautājums. Mūsu prioritāte ir Rail Baltica projekta īstenošana, kas nodrošinās dzelzceļa savienojumu ar Eiropu,” uzsver Ilonda Stepanova. Rail Baltica dzelzceļa līnija ir iztrūkstošais posms vienotajā Eiropas transporta TEN-T koridorā.

Tikšanās laikā Stepanova informēja par jau paveikto Rail Baltica projekta ieviešanā, uzsverot, ka Latvija rēķinās ar Eiropas Komisijas atbalstu un Eiropas Savienības fondu pieejamību, lai paātrinātu projekta īstenošanu. Vienlaikus viņa akcentēja, ka jaunās TEN-T attīstības vadlīnijas nedrīkst mazināt Rail Baltica kā prioritāra projekta nozīmi. Puses pārrunāja Eiropas Komisijas šī gada jūlijā publicēto pārskatīto TEN-T regulu, kas attiecas uz dzelzceļa transportu.

Tāpat Ilonda Stepanova pauda Latvijas konceptuālu atbalstu Eiropas zaļajam kursam, vienlaikus uzsverot, ka Latvija sagaida elastīgāka pieeju attiecībā uz alternatīvās degvielas regulējumu (Alternative Fuel Regulation). Regulējumā ir jāparedz diferencēta pieeja, nosakot prasības izbūvēt uzlādes stacijas, t.sk. lieljaudas, atkarībā no satiksmes intensitātes un apdzīvotības, kas dalībvalstīs atšķiras.

Tiekoties abas puses pauda vienotu viedokli, ka Ukrainas ekonomikas atveseļošana un pasaules pārtikas tirgus stabilizācija ir šī brīža augstākā prioritāte. Stepanova augstu novērtēja Baltijas ostu koridora izveidi un iespēju starpvalstu forumā pārrunāt izaicinājumus un meklēt alternatīvus risinājumus graudu kravu pārvadājumiem no Ukrainas. Vienlaikus viņa norādīja, ka Baltijas koridors ir fragmentēts un nestabils un, lai arī lauksaimniecības kravas no Ukrainas Latvijā vēl nav ienākušas, dzelzceļa industrija un stividori strādā, lai piesaistītu lauksaimniecības kravas no Ukrainas.

Puses pārrunāja arī izaicinājumus ar Eiropas Savienībā ieviesto sankciju piemērošanu ar Krieviju saistītiem lidaparātiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU