DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. septembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

“Dauderos” būs apskatāma Maijas Elizabetes Meņģeles gleznu izstāde “Mūzika krāsās”

FOTO: LNVM.

7. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) atklās Maijas Elizabetes Meņģeles gleznu izstādi “Mūzika krāsās”.

 

Izstādē eksponētajās mākslinieces gleznās krāsas izpaužas kā muzikāls vēstījums, kustība, skrējiens, vilinājums, deja, lidojums, un ietver arī saskarsmi ar pasaules aktualitātēm. Tās netieši vai pastarpināti risinātas krāsu salikumos un gleznu kompozīciju ekspresijās. Autores iztēle ietiekusies arī virtuālu noskaņu vidē, savukārt gleznu nosaukumi atspoguļo meditatīvus vērojumus.

Raksturojot mūzikas un vizuālās mākslas attiecības autore norāda: “Daudzi mūziķi atzīst, ka, skanot klasiskai mūzikai visdažādākajās interpretācijās, tā viņu uztverē spēj vizualizēties arī neparastās krāsu kompozīcijās. Mūzika mūs var priecēt, iedvesmot, satraukt, aplaimot un skumdināt, liekot izjūtām bagātīgi un emocionāli atspoguļoties mūsu ikdienā, bet melodiskie skaņu ritmi var asociēties arī ar vārdiem dzejā, ar smaržām ziedos, ar pieskārieniem attiecībās. Krāsa un skaņa ir kā vēl viena dimensija, kas palīdz kļūt redzīgākam, atvērtākam un savās vērtībās stiprākam.”

Maijas Elizabetes Meņģeles radošais ceļš sācies J. Rozentāla mākslas skolā, kur viņa apguvusi zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju. Tēva būvinženiera mudināta izturēja nopietnu konkursu un iestājās Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Arhitektūras fakultātē.

Pēc arhitektūras studiju beigšanas Maija Elizabete Meņģele trīs gadus strādājusi J. Rozentāla mākslas skolā par skolotāju, mācot dekoratīvo noformēšanu un dizainu  telpā un vidē, bet tad no jauna pievērsusies arhitektūrai. Nevēlēdamās strādāt lielajos projektēšanas institūtos, kur būtu jānodarbojas tikai ar tipveida projektu pārzīmēšanu, iestājusies darbā Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantorī. Sākotnēji projektēti grāmatveikalu, kultūras namu un teātru telpu interjerus, vēlāk sadarbībā ar kordiriģentiem brāļiem Kokariem veidota koncertzāle “Ave Sol”, tam sekojusi iesaistīšanās Cesvaines pils un baznīcas restaurācijā. M. E. Meņģeles vadībā izstrādāts arī “Dauderu” nama pārveides projekts, kurā vēsturisko ēku bijis iecerēts pārvērst par laulību pili. Tomēr 20. gadsimta 80.-90. gadu mijā Latvijā notiekošo politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā šī projekta īstenošana apturēta.

Līdz 1992. gadam Maija Elizabete Meņģele turpinājusi projektēt, gleznot un rakstīt par jaunajiem interjeriem, bet 1993. gada pavasarī viņa apstiprināta par par arhitekti- dizaineri Latvijas Ārlietu ministrijā. Turmākajos gados viņa līdzdarbojusies 24 Latvijas vēstniecību mājvietu izveidē ārvalstīs. 2000. gadā M. Elizabete Meņģele izveidojusi savu arhitekta biroju “Labs stils”, turpina projektēt, piedalīties arhitektūras konkursu izstādēs Eiropā, arī glezno un raksta žurnālam “Latvijas Arhitektūra”.

Līdzās glezniecībai otra mākslinieces aizraušanās ir bijusi ģeogrāfija un ceļošana. Studiju laikā Kamčatkas pussalā devusies 200 km garā pārgājienā uz Geizeru ieleju, taču uz Eiropas valstīmAukstā kara laikā izbraukt māksliniecei ticis liegts. Tam par īpašu šķērsli kalpojis fakts, ka viņas māte dzimusi Vācijā.

Izstāde “Mūzika krāsās” LNVM Dauderu nodaļā būs aplūkojama līdz 6. novembrim.  

Muzejs aicina iepazīt arī nesen atjaunoto “Dauderu” ekspozīciju, kurā atspoguļots ēkas liktenis, virtuvē radīta 19.-20. gs. mijas recepšu un virtuves rīku pasaule, savukārt nama 2. stāva Kolekcionāra kabinetā var izzināt kolekcionāru un Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma attiecības 20. gs. satricinājumos, kā arī apskatīt Gaida Graudiņa kolekcijas daļu. Uzmanības vērts ir arī ievērojamā ainavu arhitekta Georga Kūfalta projektētais “Dauderu” piemājas dārzs, kas priecē ar ainaviskiem apstādījumiem, interesantu reljefu un dažādu sugu kokiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU