DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Kariņš: ES līderu lēmums piešķirt kandidātvalstu statusu dos Ukrainai būtisku morālu pacēlumu cīņā pret Krieviju

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 23. jūnijā, un piektdien, 24. jūnijā, piedalījās Eiropas (ES) Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, Briselē, Beļģijā, kurā ES līderi lēma par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai. 

“Mēs pieņēmām ļoti nozīmīgu, vēsturisku lēmumu, piešķirot Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai. Par to iepriekš notika diskusijas, Eiropas Komisija bija veikusi valstu novērtējumu, balstoties uz kuru mēs,  Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji, pieņēmām lēmumu virzīties uz priekšu. Eiropadomē pieņemtais lēmums skaidri apliecina, ka krīzes brīžos Eiropas Savienības līderi spēj vienoties par kopīgu rīcību, kas ir būtiska Eiropas Savienības nākotnei. Tās ir labas ziņas gan Ukrainai un Moldovai, gan arī Eiropas Savienībai kopumā,” uzsvēra Ministru prezidents.

K. Kariņš diskusijā par Ukrainu uzsvēra, ka ES jāturpina strādāt pie dažāda veida – militāra, finansiāla un humanitāra - atbalsta Ukrainai. Tāpat ir jāturpina darbs pie tālāku sankciju izstrādes pret Krieviju, vienlaikus novēršot esošo sankciju apiešanu un strādājot pie to precīzākas ieviešanas.

Pirms Eiropadomes notika ES un Rietumbalkānu valstu līderu tikšanās, kurā tika pārrunāts Rietumbalkānu valstu ES integrācijas process. Premjerministrs pauda cerību, ka tuvākajā laikā būs iespējams panākt progresu, lai Ziemeļmaķedonija un Albānija varētu uzsākt ES pievienošanās sarunas.

Eiropadomē notika arī sākotnējā diskusija par “plašāku Eiropu” kā reakciju uz vairāku ES līderu iecerēm par nepieciešamību radīt Eiropā platformu, kas ļautu efektīvi reaģēt uz ģeopolitisko situāciju Eiropā. K. Kariņš norādīja, ka diskusijas jāturpina, bet ir nepieciešama skaidra izpratne par šādas platformas pievienoto vērtību un tā nevar aizstāt ES paplašināšanās procesu.

Eirosamitā līderi diskutēja par veidiem, kā ES  iespējams reaģēt uz augsto inflāciju un izaicinājumiem enerģētikā. Premjerministrs uzsvēra, ka, diskutējot par dažādiem ekonomiskiem izaicinājumiem, ir būtiski atcerēties, ka to cēlonis ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā. Eirosamitā ES līderi apsveica Horvātiju ar pievienošanos eirozonai no 2023. gada 1. janvāra.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI