Kopš 2011. gada tautas skaitīšanas1, šis rādītājs ir pieaudzis par 5,2 procentpunktiem. Pērn ceturtdaļai nodarbināto (24,7 %) bija maģistra grāds2, savukārt bakalaura grāds – 12,7 %, koledžas izglītība – 3,1 % un doktora grāds – 0,7 %.
Lielākajai daļai nodarbināto (37,5 %) bija vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība, savukārt profesionālo vai arodizglītību pēc vidējās izglītības ieguvuši 14 %, pamatskolas izglītību – 6,9 %, sākumskolas izglītību – 0,4 % nodarbināto vecumā 25 gadi un vairāk.
25 gadus un vecāku nodarbināto iedzīvotāju izglītības līmenis 2021. gada sākumā
(procentos)
Skatīt OSP datubāzē: EKA101
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars audzis gandrīz visās profesiju grupās
2021. gadā 44,2 % nodarbināto vecumā 25 un vairāk bija vadītāji un speciālisti, 22,7 % bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,8 %) – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 12,6 % – strādāja vienkāršajās profesijās.
Vienkāršajās profesijās nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieauga no 6,3 % līdz 10,5 %, savukārt nodarbināto īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību saruka no 20,3 % līdz 16,7 %.
Augstāko izglītību ieguvušie nodarbinātie 25 un vairāk gadu vecumā pēc profesijas 2011. un 2021. gada tautas skaitīšanā
(procentos)
Skatīt OSP datubāzē: EKA101
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars samazinājies kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū par 5,8 procentpunktiem, sarūkot no 9,1 % līdz 3,3 %, tajā pat laikā pieaugot nodarbināto īpatsvaram ar pamata vai zemāku izglītību par 5,1 procentpunktiem no 19 % uz 24,1 %.
Augstāka nodarbinātība ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem
2021. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām 25–64 gadu vecumā ar doktora grādu – 92,7 %, ar maģistra grādu – 85,2 %, ar bakalaura grādu – 82,7 %, ar koledžas izglītību – 85,1 %. Starp senioriem, kuri sasnieguši pensijas vecumu (64 gadi), piektā daļa (20,4 %) bija nodarbināti. Starp viņiem saglabājas līdzīga tendence – augstāka nodarbinātība ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem, un turpina strādāt 50 % no doktora grādu ieguvušajiem, 54 % no koledžas izglītību ieguvušajiem, 28,9 % no maģistra grādu ieguvušajiem un 42,3 % no bakalaura grādu ieguvušajiem.
Sasniedzot pensionēšanās vecumu, nodarbināti ir 22,2 % profesionālo vai arodizglītību pēc vidējās ieguvušo, kam seko vidējo izglītību ieguvušie – 18,8 %, pamatizglītību ieguvušie – 10,3 %, sākumskolas izglītību ieguvušie – 4,4 % un iedzīvotāji bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,6 %.
Nodarbinātības līmenis pēc iegūtā izglītības līmeņa pa vecuma grupām 2021. gadā
(procentos)
Skatīt OSP datubāzē: EKA101
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā tiek izmantota administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.
2 Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijai ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”: augstākā izglītība (ISCED 5. - 8. līmenis), profesionālā izglītība pēc vidējās izglītības (ISCED 4. līmenis), vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis), pamatizglītība vai zemāka (ISCED 0.-2. līmenis).
