“Bruņotajiem spēkiem vienmēr ir bijušas nepieciešamas augstas precizitātes kartes, tādēļ to sagatavošanai ir bijusi būtiska loma gan mūsu valsts aizsardzības stiprināšanā, gan arī mūsdienu kartogrāfijas attīstībā. Apkopjot informāciju par militārās kartogrāfijas attīstību, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir sniegusi būtiski ieguldījumu mūsu valsts vēstures dokumentēšanā un radījusi izdevumu, kas būs noderīgs uzziņu krājums gan speciālistiem, gan interesentiem,” pauž A. Pabriks.
Grāmata “Latvijas valsts militārās kartogrāfijas 100 gadi” strukturēta divās daļās, pirmajā daļā aprakstot militārās kartogrāfijas attīstību starpkaru periodā līdz 1940. gadam un otrajā daļā – laika posmu pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Tāpat apkopota informācija par laiku no 1940. līdz 1991. gadam, kam bijusi nozīme tālākajā militārās kartogrāfijas attīstībā.
Grāmatas pirmajā daļā, kas veltīta starpkaru periodam, parādīta saistība starp ģeodēziju un kartogrāfiju, kā arī aplūkota Latvijas armijas apmācību sistēma, kā vienu no svarīgākajiem mācību priekšmetiem izceļot militāro topogrāfiju. Pirmajā daļā atspoguļota starpkaru perioda pazīstamāko militāro kartogrāfu un kara topogrāfu darbība, kuru vidū ir ģenerālis Andrejs Auzāns, pulkvedis Kārlis Voldemārs Ramats, pulkvedis Eduards Akmentiņš un pulkvedis-leitnants Jānis Jēkabs Balodis. Tāpat minēti daudzi citi kara topogrāfi, kartogrāfi un ģeodēzisti, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījums Latvijas teritorijas kartēšanā.
Aprakstot laika periodu no 1940. līdz 1991. gadam, minētas nozīmīgākās aktivitātes Latvijas teritorijas militārajā kartēšanā, ko veica nacistiskās Vācijas un PSRS iestādes savu armiju funkciju nodrošinājumam, kā arī tas, ka Latvijas teritorijas kartēšana šajā laikā tika veikta arī ASV un citu Rietumu bloka armiju vajadzībām.
Grāmatas otrajā daļā par militārās kartogrāfijas atdzimšanu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas autori aprakstījuši svarīgākos notikumus, kas sekmējuši nacionālās kartogrāfijas attīstību – valsts pārvaldes lēmumus, dažādu institūciju izveidi, plānošanas dokumentu izstrādi un iesaisti starptautiskos projektos. Tāpat minēti kartogrāfi un ar kartogrāfiju saistītie speciālisti, kuri radījuši jaunāko laiku Latvijas valsts kartes un līdzdarbojušies nacionālās kartogrāfijas attīstībā.
Rakstot par kartogrāfiju, autori ir pievērsušies arī uzskatāmākajam šī darba rezultātam – grāmatā publicēti daudzi šajos 100 gados izdoto karšu fragmenti.
Grāmatu veidojis autoru kolektīvs, kas ir cieši saistīti ar kartogrāfiju – atvaļināts pulkvedis Vilnis Zvaigzne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu eksperts Reinis Vāvers, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki, kas paši ir bijuši grāmatas otrajā daļā minēto notikumu dalībnieki – Valdis Bērziņš, Aivars Ratkevičs, Andris Zelmanis un Arnis Krišjānis.
Grāmata būs pieejama lielākajās publiskajās bibliotēkās, kā arī bez maksas lejupielādējama Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietnē www.lgia.gov.lv.
