Latvija ir nodemonstrējusi labu sākuma sniegumu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai. Tas ir būtiski, jo Latvijas plānā ir iekļauti ambiciozi un politiski jutīgi mērķi, kā dēļ darbs pie reformām arī nākamajos posmos prasīs nopietnas un laikietilpīgas politiskās diskusijas, turklāt jārēķinās arī ar Krievijas kara Ukrainā radītajiem sarežģījumiem un riskiem,” norāda finanšu ministrs Reirs.
Ir uzsākts aktīvs darbs gan pie AF reformu, gan investīciju ieviešanas, un šī gada aprīļa beigās EK ir iesniegts arī pusgada AF progresa ziņojums. Lai saņemtu no EK maksājumu, Latvijai saskaņā ar apstiprinātu laika grafiku pirmajā posmā jābūt izpildītiem deviņiem reformu pasākumiem nevienlīdzības mazināšanas, likuma varas un digitālās transformācijas jomās.
Nevienlīdzība mazināšanas jomā pieņemts likums par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu. Izpildīts arī rādītājs ar mērķi sakārtot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu, definējot kritērijus attiecībā uz izglītojamo skaitu un infrastruktūras pieejamību. Tāpat arī pieņemts stratēģiskais ietvars minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai.
Likuma varas, tai skaitā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas jomā pieņemti kritēriji riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai ar mērķi uzlabot iepirkumu kvalitāti un mazināt nepietiekamas konkurences un nekvalitatīvi sagatavotas dokumentācijas riskus. Stājies spēkā arī tiesiskais regulējums attiecībā uz konkurences vides pilnveidošanu un korupcijas risku samazināšanu publiskajā iepirkumā. Pieņemti arī grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.
Savukārt digitālās transformācijas jomā pieņemts vienots modelis “pēdējās jūdzes” attīstībai. Ņemot vērā digitālās transformācijas procesu sabiedrībā, kā arī pandēmijas rezultātā pieaugošo nepieciešamību veikt dažādus procesus (tostarp, izglītības jomā) attālināti, “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai ir ļoti būtiska ietekme uz plašu sabiedrību, jo paredzēts nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar ievērojami uzlabotu datu pārraides ātrumu ļoti lielam apjomam datu. Izpildīts arī rādītājs, pieņemot tehniskās prasības savienotai un automatizētai braukšanai. Tāpat apstiprināti MK noteikumi par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ar šo izpildot pasākumu par digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem skolēniem izglītības iestādēs.
Lai saņemtu visu AF finansējumu, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos no EK. Lai saņemtu nākamo maksājumu no EK 503 miljonu eiro apmērā, Latvijai līdz 2023. gada 2. ceturksnim noteikti izpildei 49 dažādi pasākumi.
Šobrīd atbildīgās ministrijas aktīvi strādā pie normatīvās bāzes izstrādes AF investīciju pasākumiem. MK apstiprinātais laika grafiks paredz, ka līdz gada beigām tiks uzsāktas projektu atlases lielākajā daļā pasākumu, aptverot visas AF plāna jomas, kas ir gandrīz 1,4 mljrd. eiro AF finansējuma.
Papildus FM informē, ka šī gada 4. maijā stājies spēkā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums. Nākamā perioda ES fondu programmu FM paredz iesniegt apstiprināšanai MK indikatīvi šī gada jūnijā, lai pēc tam to iesniegtu EK. Lai process raitāk virzītos uz priekšu, paralēli par programmas projektu arī norit neformālas konsultācijas ar EK.
Ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. aprīlim ir pieejams ES fondu mājaslapā.
