Siguldas novadā šobrīd uzņemti jau 450 Ukrainas patvēruma meklētāji, kuri saņēmuši pirmreizējo Sociālā dienesta un brīvprātīgo atbalstu – sociālo palīdzību, pārtikas, higiēnas pakas, informatīvo atbalstu, palīdzību dokumentāciju sakārtošanā un citu atbalstu, lai saņemtu drošības sajūtu. Taču, lai precizētu tālāko integrācijas un sociālā atbalsta politiku, nepieciešama detalizētāka informācija līdzekļu izlietojumam.
“Mēs uzskatām, ka ir nepareizi visiem Ukrainas patvēruma meklētājiem piedāvāt integrācijas vai ilgstošas sociālās palīdzības programmu, ja viņi jau drīzumā plāno doties prom no Latvijas vai atgriezties Ukrainā. No Siguldas gan uz Ukrainu, gan Skandināvijas valstīm, Čehiju, Poliju, Īriju devušies jau 28 ukraiņi. Līdz ar to mēs varētu mērķtiecīgāku un plašāku palīdzību sniegt tiem, kuri Latviju redz kā ilglaicīgu patvērumu, nevis atrodas šeit īslaicīgi. Siguldas novadā esam uzsākuši ukraiņu intervēšanu un anketēšanu, lai izveidotu Ukrainas patvēruma meklētāju portretu: ilgstošie vai īslaicīgie patvēruma meklētāji,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Tādējādi īslaicīga patvēruma meklētājiem nepieciešamība mācīt valodu, integrēt vai patērēt sociālā darbinieka izpētes un palīdzības darba stundas var nebūt prioritāra, kamēr tiem, kas ar uzturēšanos Latvijā saista savus tālākos plānus, šī ir akūta nepieciešamība, kam ir vērts novirzīt sociālo darbinieku darba stundas. Apzinoties Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzības, pašvaldībai nebūtu arī lieki jātērē finanšu līdzekļi, kurus var mērķtiecīgāk novirzīt tiem, kas Latviju redz kā ilglaicīgu patvēruma vietu, saņemot, piemēram, ilgstošus sociālās aprūpes vai veselības nodrošināšanas pakalpojumus.
Ukrainas patvēruma meklētāju intervēšana un anketēšana Siguldas novadā nozīmē to, ka sociālie darbinieki ukraiņus sadalījuši sociālās grupās, ar kuriem strādā konkrēti darbinieki. Tie pēta patvēruma meklētāju vēlmes un vajadzības: vai un cik ilgi plāno palikt Siguldas novadā, vai plāno strādāt, ja plāno, tad kur, vai apzinās, kā notiek darbā iekārtošanās un kāda ir nepieciešamā dokumentācija. Tāpat šādi jautājumi tiek uzdoti arī par dzīvesvietu, taujājot, vai Ukrainas patvēruma meklētājs apzinās, kur varēs dzīvot, kad beigsies valsts apmaksātais 90 dienu periods, kurš pirmajiem patvēruma meklētājiem iestāsies jau maija beigās/jūnija sākumā. Tiks pārrunāti arī citi temati: izglītība, mobilitāte, valodas apguve/komunikācija, kultūras vai sporta apmeklējumu nepieciešamība. Apkopojot datus un izvērtējot atbildes, pašvaldībai būs iespēja sniegt elastīgus un ukraiņiem pielāgotus, individuālus sociālos pakalpojumus, kā arī saņemt mērķētu, konkrētām ģimenēm nepieciešamu palīdzību, piemēram, ģimenēm, kurās ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.
“Faktiski mēs varam piesaukt veco labo sakāmvārdu: mēs dosim viņiem makšķeri, lai integrētu sabiedrībā, nevis zivi, lai stimulētu saņemt pabalstus. Tādējādi ikviens ukrainis varēs iesaistīties un apzināties savas iespējas labākas dzīves nodrošināšanai Siguldas novadā, Latvijā,” uzsver U. Mitrevics, turpinot, ka “valsts atbalsts privātpersonām ir izšķirošs, jo tās ģimenes, kuras uzņem pie sevis mājās Ukrainas patvēruma meklētājus, kļūst par mentoriem, par atbalsta personālu, kas ievada ukraiņu ģimenes Latvijas tradīcijās, darba tirgū, izglītībā un apkārtējo pakalpojumu saņemšanā, valodas apguvē un citu problēmu atrisināšanā sadarbībā ar pašvaldību, kas ievērojami atvieglo sociālā darbinieka un brīvprātīgo darbu kopumā.”
Siguldas novadā šobrīd drošu patvērumu atraduši 450 ukraiņi – 211 sievietes, 49 vīrieši, 190 bērni. Patlaban ir informācija, ka 49 ukraiņi ir oficiāli nodarbināti. Skolās un bērnudārzos izglītību iegūst 80 bērnu.
