Man ir patiess prieks sveikt jūs visus Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadē.
Priecājos, ka par simtgades atzīmēšanas centrālo notikumu simboliski ir izvēlēta grāmatas “Olimpiskās medaļas Latvijai” atvēršana. Šis izdevums ir unikāls informatīvais avots, kurā pirmo reizi vienuviet apkopoti mūsu sportistu panākumi, mūsu olimpiskā vēsture. No enciklopēdiskiem faktiem līdz olimpiskām vērtībām un izcilākajām mūsu sporta un olimpiskajām personībām.
Kad Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā 1922. gada 23. aprīlī dibināja Latvijas Olimpisko komiteju, tika formulēts arī šīs organizācijas uzdevums: “Pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm un deleģēt Latvijas komandu olimpiskajās spēlēs.”
Šis pirms 100 gadiem Olimpiskās komitejas precīzi un kodolīgi formulētais mērķis rosina pieminēt vēl vienu Latvijai būtisku simtgadi. Šogad mēs svinam arī Satversmes simtgadi. Arī pirms 100 gadiem pieņemtā Satversme ir formulēta ļoti lakoniski un kodolīgi un ir derīga 100 un vairāk gadus. Toreiz mūsu senči, mūsu priekšgājēji mācēja kodolīgi izteikt visu būtisko.
Latvijas starts olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Šamonī, Francijā, un starp diviem pasaules kariem mūsu sportisti skrēja, boksējās, soļoja, cīnījās, slēpoja, burāja, meta grozā, sita vārtos, šāva, dzenāja ripu un slidoja līdzās citu valstu atlētiem.
Neatkarības zaudējums 1940. gadā bija nokdauns arī Latvijas Olimpiskajai komitejai. Statistikas ailēs varam uzzināt, cik medaļas Latvijas sportisti izcīnījuši PSRS izlases sastāvā, bet tā klusē par tiem latviešiem, kam tika nepamatoti liegta iespēja startēt olimpiešu rindās. Statistika klusē par medaļām, kas šajās desmitgadēs būtu izcīnītas zem savas valsts karoga.
Tomēr vēsture parādīja sarkano kartīti okupācijas režīmam, un 1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu. Tā toreiz bija riskanta uzdrošināšanās.
Man bija tas gods būt klāt šajā olimpiskā taisnīguma atjaunošanas brīdī un dot padomu ar to saistītos starptautisko tiesību jautājumos mūsu olimpiskās kustības atjaunotājam Vilnim Baltiņam un viņa biedriem. Olimpiskā komiteja bija pirmā, kas atjaunoja savu darbību, kas tika varmācīgi izbeigta 1940. gadā. Tas bija ļoti nopietns izaicinājums starptautiskajās tiesībās Padomju Savienības toreiz vēl valdošajam okupācijas režīmam.
1991. gada 18. septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja Berlīnes sesijā atjaunoja Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības olimpiskajā saimē. Kopš 1992. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Albērvilā, Francijā, un vasaras olimpiskajām spēlēm Barselonā, Spānijā, mēs esam atgriezušies starptautiskajā olimpiskajā saimē.
Latvijas olimpiskā kustība man vienmēr ir bijusi tuva gan šo politisko un juridisko iemeslu dēļ, gan tādēļ, ka Olimpiskajai komitejai ir ļoti liela nozīme – mēs kā latviešu nācija varam sevi parādīt pasaules mērogā sporta jomā, kā arī iezīmēt Latvijas valsti pasaules kartē. To dara mūsu olimpieši jau no 1924. gada, piedaloties un izcīnot medaļas. Visa valsts dzīvo līdzi, un man jāsaka, ka mēs to darām vairāk nekā lielākas valstis, jo mums tas ir daudz svarīgāk.
Mana dzīvesbiedre Andra ir paralimpiskās kustības patronese, un mēs zinām, ka paralimpiskā kustība ieņem savu vietu olimpiskajā kustībā kopumā.
Latvijas Olimpiskās komitejas mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt Latvijas pārstāvniecību Starptautiskajā Olimpiskajā kustībā un mūsu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs. Šī mērķa īstenojumu mēs visi varam vērot olimpiskajos startos. Taču tikpat būtisks ir vēl viens mērķis, kas ir Latvijas Olimpiskajai komitejai mērķis. Tas ir veicināt sportu visā sabiedrībā. Šī mērķa īstenojumu mēs redzam dažādos tautas pasākumos, kuros katrs var ņemt aktīvu dalību.
Ideja “Sporto visa klase” tika uzsākta ar mērķi veicināt bērnu vēlmi nodarboties ar sportu un ir izaugusi par visas Latvijas projektu. Arī Olimpiskā diena kļuvusi par tradīciju ar kopēju visas valsts rīta vingrojumu. Par būtisku un mērķētu tradīciju veidojas arī jauno sportistu atbalsta programma “Olimpiskais drafts”.
Latvijas Olimpiskā komiteja ir komanda, kas spēlē gan vietējā mērogā, gan starptautiskā arēnā.
Olimpiskās komitejas komandai arvien būs daudz darāmā. Jāgatavojas nākamajam olimpiskajam ciklam, jādomā ilgtermiņā. Šeit ir ļoti svarīgs šis uzsvars uz domāšanu ilgtermiņā. Politika ne vienmēr tas tā notiek, bet olimpiskajā kustībā ir jāplāno nākamais, aiznākamais cikls, jo sportistiem ir jāizaug. Tādā veidā tiek kaldinātas jaunas medaļas Latvijai. Līdzšinējās medaļas mēs varēsim aplūkot šajā grāmatā.
Es vēlu, lai olimpiskais moto “Ātrāk, Augstāk, Spēcīgāk” vieno mūs visus!
Novēlu jums visiem skaistus svētkus!
