Izmaiņas par papildu līdzekļu piešķiršanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rosinātas, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas saistībā ar Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošos ģeopolitiskos riskus, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, paredzēts, ka 2023.gadā aizsardzības finansējums ir ne mazāks kā 2,25 procenti no IKP, 2024.gadā – ne mazāks kā 2,4 procenti, bet 2025.gadā un turpmāk – ne mazāks kā 2,5 procenti no IKP.
Piešķirto papildu finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju pilnveidošanai, kā arī jaunu spēju ieviešanai, tostarp loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.
Patlaban noteikts, ka finansējums valsts aizsardzībai ir ne mazāks kā divi procenti no IKP, taču tas neļauj strauji, paātrinātā kārtībā, attīstīt valsts aizsardzībai būtiskas spējas, norādījuši grozījumu autori Aizsardzības ministrijā.
Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijā un Saeimas sēdē.
