Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.
Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām.
Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – četrus mēnešus). Tāpat iecerēts precizēt, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – 10 kalendāra dienas).
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja bērna paternitāte nebūs atzīta vai noteikta, tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu būs citai personai, lai tā pēc bērna mātes lūguma varētu iesaistīties bērna aprūpē. Plānots, ka darba devējs varēs pieprasīt atbilstošus pierādījumus, lai piešķirtu šādu atvaļinājumu.
Lai nepieļautu bērnu kopšanas atvaļinājuma sadrumstalotību, paredzēts noteikt, ka tā daļa nevarēs būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu.
Tāpat ar likuma grozījumiem iecerēts precizēt jautājumus, kas saistīti ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. Vienlaikus regulējumu plānots papildināt, nosakot, kāda informācija turpmāk būs ietverama darba līgumā.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
