Komisija uz sēdi bija aicinājusi Kultūras ministrijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjus (SEPLP), lai spriestu par informācijas telpas risinājumiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
“Satraukumu rada tas, ka Latvijā katrs piektais krievvalodīgais iedzīvotājs atbalsta Vladimira Putina agresiju Ukrainā. Tas rada milzīgu saspīlējumu un neuzticību sabiedrībā,” sacīja komisijas priekšsēdētājs, uzsverot nepieciešamību mūsu informatīvajai telpai piesaistīt Latvijas krievvalodīgo auditoriju un vienlaikus izceļot arī masu mediju atbildību.
NEPLP un SEPLP pārstāvji sēdē atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā no Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēgtas 68 programmas. Tāpat pārstāvji iepazīstināja ar satura aizstāšanas pasākumiem un sabiedrisko mediju saturu, kas orientēts uz mazākumtautībām. Sēdē tika atzīmēts, ka SEPLP ir pieņēmusi vadlīnijas sabiedrisko mediju satura nodošanai komercmedijiem ar mērķi vairot auditorijas sasniedzamību.
Deputāti un atbildīgo institūciju pārstāvji pārsprieda veidus, kā piesaistīt krievvalodīgo auditoriju un stiprināt tās uzticību Latvijas mediju saturam. Tostarp deputāti diskutēja par iespēju nodrošināt saturu krievu valodā, kas piedāvātu izklaides programmas, taču vienlaikus arī Latvijā radītu, uzticamu ziņu bloku.
