Saistībā ar Putina režīma karu Ukrainā, kas būtiski maina drošības situāciju Eiropā, ES līderi diskutēja par to, kā Eiropai padarīt savu ekonomiku noturīgāku. Šajā diskusijā īpaša loma tika pievērsta ES enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanai un nepieciešamībai palielināt izdevumus aizsardzībai Eiropā.
“Eiropa ir apņēmības pilna nepieļaut pastarpinātu Putina režīma kara tālāku finansēšanu un virzīties uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas,” uzsvēra K. Kariņš. ES līderi lēma par vairākiem virzieniem enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas - fosilo energoresursu piegāžu diversifikācija, investīcijas atjaunojamajos energoresursos, tālāku energoresursu starpsavienojumu izbūve, energoresursu rezervju veidošana, kā arī ieguldījumi energoefektivitātē.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropadomē līderi apņēmās būtiski palielināt katrs savas valsts aizsardzības tēriņus, īpašu uzmanību veltot militāro spēju attīstībai. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija ir lēmusi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP tuvāko trīs gadu laikā. Tāpat K. Kariņš pauda atzinību par vairāku dalībvalstu, piemēram, Vācijas un Dānijas, lēmumiem par aizsardzības tēriņu būtisku pieaugumu, kas stiprina visas ES aizsardzības spējas.
ES līderi diskutēja arī par Ukrainas pieteikumu dalībai ES. ES līderu lēmums skaidri apliecina, ka Ukrainai ceļš uz ES ir atvērts. “Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai palīdzētu Ukrainai šajā ceļā, tajā skaitā atbalstot Ukrainu ar Latvijas pieredzi un ekspertīzi,” norādīja Ministru prezidents.
Eiropadomē diskutēja arī par tālākām sankcijām pret Putina režīmu. Eiropas Komisija turpina darbu pie tālāko sankciju detalizētas izstrādes. Šobrīd tiek izskatītas iespējas paplašināt sankcijas vairākos virzienos, kas skartu enerģētikas, tirdzniecības, finanšu un citas nozares.
