Savā uzrunā viņa uzsvēra Moldovas un Latvijas kopīgo vēsturisko pieredzi, Krievijas īstenoto demokrātisko procesu apdraudējumu, kā arī Moldovas apņēmību kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Atsaucoties uz grupas “Līvi” dziesmu “Dzimtā valoda” ar moldāvu dzejnieka Grigores Vieru (Grigore Vieru) vārdiem, viņa uzsvēra, ka tā ir tautas pastāvēšanas būtība – valoda, brīvība un spēja saglabāt savu neatkarību.
Prezidente norādīja, ka Moldovas un Latvijas vēsturiskā pieredze 20. gadsimtā ir līdzīga. Abas valstis tika pakļautas totalitāra režīma varai. Moldovas okupācija, valodas aizliegumi, vēstures pārrakstīšana un saiknes pārraušana ar Eiropu bija mēģinājums izdzēst tautas identitāti. Molotova–Ribentropa pakta sekas nav pilnībā pārvarētas, kamēr katra Eiropas nācija nav pilnvērtīgi atgriezusies Eiropas saimē, uzsvēra M. Sandu.
Krievijas agresija pret Ukrainu un destabilizācijas centieni Moldovā apliecina, cik trausla ir drošība mūsu reģionā. Prezidente uzsvēra, ka Moldova ir kļuvusi par “laboratoriju”, kur Maskava izmēģina demokrātijas graušanas metodes – no dezinformācijas un politisko partiju finansēšanas līdz vēlēšanu ietekmēšanai, kiberuzbrukumiem un masveida protestu organizēšanai. Draudi ne vienmēr nāk Krievijas karoga krāsās. Dažkārt tie slēpjas šaubās, nogurumā un cinismā, sacīja prezidente, norādot, ka spēja atmaskot un ierobežot manipulācijas ir katras demokrātijas izdzīvošanas priekšnoteikums.
Moldovas drošība nav iedomājama bez Ukrainas drošības. Ukrainas suverenitāte ir mūsu suverenitātes priekšnoteikums. Vēlos pateikties Latvijai par tās konsekvento atbalstu Ukrainai kopš pirmajām kara stundām. Arī Moldova turpina sniegt Ukrainai humāno palīdzību, uzņemt bēgļus, apmācīt Ukrainas karavīrus un atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās, teica prezidente.
Tāpat savā uzrunā prezidente uzsvēra Moldovas vēsturisko izvēli būt daļai no ES. Moldova ir izvēlējusies Eiropu – ne reizi, bet nu jau trīs reizes divu gadu laikā. Referendumā par iestāšanos ES, Moldovas prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Mēs esam pilnībā atteikušies no Krievijas gāzes, īstenojuši tiesu sistēmas reformas, ieviesuši finanšu uzraudzības mehānismus. Mēs neprasām privilēģijas, mēs prasām iespēju pabeigt ceļu, ko sākām. Tādu pašu iespēju, kādu reiz saņēma Latvija, sacīja M. Sandu.
Prezidente savā uzrunā aicināja Latviju turpināt būt pamanāmai un izlēmīgai, uzsverot to, ka Latvijas balss Briselē nes pieredzi par to, kas ir likts uz spēles. Tā ir balss, kurā ieklausās. Viņa uzsvēra, ka atbalsts Moldovas dalībai ES ir ne tikai solidaritātes jautājums, bet arī stratēģisks solis visas Eiropas drošībai.
Prezidente noslēdza uzrunu ar aicinājumu Latvijai palīdzēt Moldovai noslēgt integrācijas ceļu ES. Mēs esam gandrīz galā. Palīdziet mums pabeigt šo ceļu, aicināja Moldovas prezidente.
