“Putina režīms, uzsākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai,” uzsvēra K. Kariņš, piebilstot, ka Latvijā investīciju vide saglabājas nemainīgi pozitīva, ņemot vērā gan Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu, gan arī valdības pastāvīgo darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.
Ministru prezidents uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule, ieskaitot Eiropas Savienību, ir asi nosodījusi Putina režīma uzsākto karu Ukrainā un pieņemtas bargas sankcijas pret Krieviju, ar mērķi izolēt Putina režīmu un tam pieejamos resursus kara turpināšanai. Sankcijas piemērotas arī Lukašenko režīmam Baltkrievijā, kas iesaistījies karā pret Ukrainu.
Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai, sūtot pirmās nepieciešamības preces, medikamentus, medicīnas ierīces un ekipējumu, kā arī ir atvieglojusi iespējas bēgļiem no Ukrainas ieceļot, uzturēties un strādāt Latvijā.
K. Kariņš ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem pārrunāja arī sankciju ietekmi uz ekonomiku un energoresursu izmaksām. Ministru prezidents uzsvēra, ka būtiski turpināt enerģētiskās neatkarības stiprināšanu.
Ministru prezidents uzsvēra, ka valdība strādā gan pie alternatīvām dabasgāzes piegādēm, gan arī enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, attīstot atjaunojamo energoresursus pieejamību. Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži” veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.
