DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. janvārī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Juridiskā komisija virza skatīšanai trešajā lasījumā kopīpašuma regulēšanas pilnveidošanas likumprojektu

Trešdien, 19. janvārī Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja virzīt skatīšanai trešajā lasījumā Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", lai uzlabotu kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviestu jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Likumprojekta mērķis ir novērst juridisko personu negodprātīgu rīcību kopīpašuma dalīšanā un aizsargātu godprātīgu kopīpašnieku intereses, tāpat izmaiņas paredz veiksmīgus risinājumus īpašuma tiesību netraucētai īstenošanai, kā arī mūsdienu apstākļiem atbilstošus veidus kopīpašuma strīdu risināšanai.

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz trīs būtiskas lietas:

  • Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu.

Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās.

  • Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu.

Likumprojekts paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi lieto savas kopīpašnieka tiesības vai nepilda kopīpašnieka pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienāktos, radot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.

  • Kopīpašuma dalīšanas veidus un nosacījumus.

Ar likumprojektu tiek radītas plašākas iespējas, kā tiesai risināt kopīpašnieku strīdus. Ja šobrīd praksē kā primārais kopīpašuma strīdu risināšanas veids ir kopīpašuma pārdošana izsolē, tad ar plānotajām izmaiņām tiesai tiks radīta iespēja risināt strīdus, pēc iespējas samērojot atšķirīgās kopīpašnieku intereses. Proti, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem tiesa varēs lemt par kopīpašnieka daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc taisnības apziņas, ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais dalīšanas veids. Tāpat likumprojekts arī paredz papildināt Civillikumu ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos kā primāro (bet ne vienīgo) kopīpašuma dalīšanas veidu attiecībā uz kopīpašumā esošām dzīvojamām mājām.

Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanā, un tās vēl ir jāpieņem Saeimai galīgajā lasījumā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2022. gada 1. maijā.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU