DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. janvārī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Plāno ieviest jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību.

Šobrīd likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls.

Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības vai arī viņa piedāvājumi par kopīpašuma lietošanu vai dalīšanu uzskatāmi par taisnīgiem konkrētajos apstākļos, taču pārējie kopīpašnieki pilnībā ignorē viņa vēlmi vienoties par tiesisko attiecību noregulēšanu, teikts anotācijā.

Piedāvātās izmaiņas paredz noteikt iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Vairākumu iecerēts noteikt pēc kopīpašniekiem piederošo daļu lieluma, proti, prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām, skaidro likumprojekta autori.

Tāpat likumu rosināts papildināt ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot to kā primāro kopīpašuma dalīšanas veidu, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies dzīvojamās ēkas kopīpašnieku starpā. Tiesa varēs noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbildīs kopīpašnieku interesēm vai būs piemērotāks, paredz likumprojekts.

Vienlaikus ar likumprojektu plānots atvieglot laulības šķiršanas procesu gadījumos, kad tam piekrīt tikai viens no laulātajiem. Paredzēts noteikt, ka laulības šķiršana ir iespējama tad, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz vienu gadu iepriekš noteikto trīs gadu vietā. Tāpat iecerēts atcelt tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem, lai nodrošinātu samierināšanos, kā arī tiesības laulību nešķirt, pamatojoties ar laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēm.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 1.maijā. Par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU