Aplokšņu algas ir viens no nozīmīgākajiem pelēkās ekonomikas elementiem, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību dažādos veidos, t.sk. bremzē kredītu pieejamību uzņēmumiem un to darbiniekiem, tādējādi liedzot uzņēmumiem straujāk attīstīties un iedzīvotājiem uzlabot savus dzīves apstākļus. Turklāt Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze izgaismojusi vēl vienu problēmu, ko rada aplokšņu algas – tās liedz sniegt tēmētu valsts atbalstu visiem krīzes skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Latvijas Bankas analīze par aplokšņu algām Latvijas uzņēmumu un darbinieku grupu dalījumā rāda arī, ka vairākums to saņēmēju ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, proti, tie, kuriem atbalsts krīzes laikā ir vissvarīgākais.
Ekspertu sarunu ievadīs Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Konstantīns Beņkovskis un pētījumu centra BICEPS pētniece Dr. oec. Anna Zasova ar ieskatu, kur koncentrējas aplokšņu algas un kāds ir to īpatsvars Latvijā izmaksātajā atalgojumā pandēmijas priekšvakarā 2016.–2018. gadā. Šāda analīze, kurā izmantoti anonimizēti darbinieku darba samaksas mikrodati no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), tiks prezentēta pirmo reizi, tādējādi papildinot ēnu ekonomikas pētniecības kopainu Latvijā.
Pēc tam sarunā iesaistīsies Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. oec. Arnis Sauka, kas ilgstoši pētījis ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus. Viņš centīsies rast atbildi uz jautājumiem "Vai pandēmijas laikā saimniekošana "ēnā" pieaugusi, samazinājusies? Un kur?"
Sarunu turpinās VID vadītāja Mg. oec un MBA Ieva Jaunzeme – par pandēmijas laikā valsts sniegto tēmēto atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas bijis pieejams sasaistē ar nomaksāto nodokļu apjomu. Vai izdevies sniegt atbalstu visiem, kam tas bija nepieciešams? Nebrīnīsimies, ja viņas veiktā inventarizācija atgādinās: "Tev būs maksāt nodokļus, ja gribi no valsts saņemt atspaidu krīzē."
Uzņēmējus diskusijā pārstāvēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents D. M. soc. Aigars Rostovskis – par šķēršļiem, kas daļai uzņēmēju neļauj pamest slapstīšanos "ēnā" un sien pie atalgojuma sistēmas "aploksnēs". Un vai pandēmija spiež un palīdz iziet no ēnas vai tieši otrādi? Skaidrs, ka tā "zāģē" godīgam spēlētājam, ja konkurenti šmaucas. Bet cik tas rikošetā trāpa uzņēmējam pašam, jo "nelegālis" netiek pie kredītiem un neaug – nepelna vairāk?
Sarunu vadīs Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns.
Ar Latvijas Bankas ekonomistu Konstantīna Beņkovska un Kārļa Vilerta rakstu "Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb – kur slēpjas aplokšņu algas?" var iepazīties – https://www.makroekonomika.lv/enu-piecdesmit-nokrasas-jeb-kur-slepjas-aploksnu-algas. Latvijas Bankas veiktais novērtējums ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām – liecina:
- kopējais aplokšņu algu maksājumu apjoms bija aptuveni 12% no oficiālās neto algas 2018. gadā, izslēdzot valsts un finanšu sektoru;
- taču šis skaitlis pilnībā neraksturo problēmu un atspoguļo tikai "vidējo temperatūru slimnīcā";
- dziļāk analizējot, kurās sabiedrības daļās "aplokšņu" maksājumi ir izplatītākie, tika secināts, ka aplokšņu algas mazajos uzņēmumos ir sastopamas daudz biežāk nekā citviet;
- līdz divām trešdaļām no darbiniekiem, kas strādā mazajos uzņēmumos (uzņēmumi ar darbinieku skaitu zem 20), saņem ne tikai oficiālo algu, bet arī neoficiālo piemaksu;
- vidēja lieluma uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos – tikai par 8% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām;
- mazajos uzņēmumos "aplokšņu" maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas, proti, uz katru oficiālās algas "piecīti" viens eiro tiek saņemts aploksnē;
- secināts arī, ka aplokšņu alga vairāk izplatīta starp mazo algu saņēmējiem;
- par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir "aploksnes" apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem "aploksne" veido aptuveni 32% no oficiālās algas, bet samērā augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir aptuveni 6%;
- Ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums.
Tiešraides laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem – "sli.do", kods #Aploksnes.
Lai piedalītos ekspertu sarunas tiešsaistē, nav nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.
Ieskats iepriekšējās Ekspertu sarunās par dažādiem Latvijas tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem – https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-sarunas.
