DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. novembrī, 2021
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Notiks starptautiska augsta līmeņa konference par agrīnu preventīvu atbalstu Latvijas bērniem

Foruma “Laimīgi bērni” ietvaros š.g. 12. novembrī Rīgā notiks pirmā augsta līmeņa starptautiskā konference “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai atbildīga valsts politika”. Tā veltīta akūtai nepieciešamībai Latvijā izveidot agrīna atbalsta pakalpojumu sistēmu bērniem pieaugšanas un attīstības ceļā, kas jau savlaicīgi palīdz novērst nopietnāku problēmu un sarežģījumu rašanās riskus.

Konferencē eksperti no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā, ASV, Austrālijas, Somijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes u.c. dalīsies ar savu valstu labo pieredzi, praksi un zināšanām par atbalsta veidiem un mehānismiem attīstības grūtību novēršanai agrīnās bērnības posmā.  Tajā aicināti piedalīties izglītības, veselības, sociālās politikas jomas speciālisti, praktiķi, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, lai diskutētu, kā pēc iespējas ātrāk ieviest agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu bērniem Latvijā. 

Pasākuma ietvaros plānots vienoties par ceļa karti izvirzīto mērķu sasniegšanai - agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēmas izveidošanai un attīstībai. 

“Esam pārliecināti, ka bērni ir mūsu valsts nākotne. Nākotne, kurā mums ir jāiegulda, palīdzot attīstīt bērnu izaugsmes potenciālu. Līdz šim Latvijā bērnu labbūtībai politiskā līmenī nav pievērsta pietiekama uzmanība. Valsts atbalsts paredzēts tikai jau nopietnu seku gadījumā jeb “ugunsgrēku dzēšanai”, nevis iespējami agrīnai riska faktoru diagnosticēšanai un savlaicīgai to kaitīgās ietekmes mazināšanai. Tieši tādēļ aicinām aktīvi iesaistīties līdzīgi domājošos - vecākus, praktiķus, pedagogus, psihologus, mediķus, politiķus, publiskās pārvaldes speciālistus, nozaru ekspertus un arī tos, kuri vēl stāv malā, lai diskutētu par bērnu attīstības iespēju un vispusīgu potenciāla atklāšanu jau agrīnā vecumā,” akcentē Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Pasaules pieredze liecina, ka, iespējami agri atpazīstot bērnu attīstības dažādus šķēršļus, kas saistīti ar veselību, kognitīvo attīstību, psihoemocionālo stāvokli, ģimenes vai sociālās vides ietekmi, ar speciālistu palīdzību un agrīnu valsts atbalstu var sekmīgi mazināt vai pat novērst riskus, tādējādi pozitīvā virzienā mainot bērna attīstības trajektoriju un nodrošinot labākus sasniegumus dzīvē. Eiropas dati liecina, ka preventīvs un agrīns atbalsts var būt nepieciešams no 16% līdz pat 25% bērnu.

“Pēc statistikas vismaz vienam no desmit bērniem ir diagnosticējami kādi psihiski, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumi, kas ir radušies dažādu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru sarežģītas mijiedarbības rezultātā. Labā ziņa ir tāda, ka pašlaik mums ir zināmas tiešām efektīvas palīdzības metodes, bet tām ir viena kopīga īpašība – tās ir agrīnās intervences metodes. Jo ātrāk saprotam, ka kaut kas bērna attīstībā nenotiek pareizi, agrīnāk atpazīstam grūtības  un sniedzam uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu psihosociālu rehabilitāciju, jo lielāks ir mūsu iespēju loks - vairāk varēsim sasniegt ar salīdzinoši mazākiem resursiem.

Viens no maniem kā bērnu psihiatra mīļākiem citātiem ir Frederika Duglasa teiktais: Ir vieglāk izaudzināt spēcīgu bērnu, nekā izārstēt salauztu vīrieti.” Ar nepacietību gaidu PKC konferenci, jo tās organizatoriem brīnumainā kārtā ir izdevies piesaistīt vairāku pasaulē atzītu un efektīvu preventīvo un agrīnās intervences programmu autorus un praktizētājus no visas pasaules Ceru, ka vismaz daļu no tām mums tuvākajos gados izdosies ieviest praksē arī Latvijā,” uzsver Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezbarodovs.

Valsts atbalsts nozīmē valsts un pašvaldību finansētu profesionālu pakalpojumu grozu. Ja konkrētu pakalpojumu izstrādei un īstenošanai ir publisks finansējums, tad ir lielāka atsaucība arī no  citiem partneriem -  ārvalstu donoriem  vai privātās publiskās partnerības dalībniekiem.

Konferencē tiks diskutēts, kā agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu veidot efektīvu, pierādījumos balstītu, nodrošinot bērna vajadzībām atbilstoša, visaptveroša pakalpojumu groza izstrādi un pārvarot aizspriedumus, kas traucē dažādu sektoru un bērna dzīvē iesaistīto pieaugušo savstarpējo sadarbību. Tāpat tiks prezentētas pasaulē atzītas agrīnā preventīvā atbalsta programmas, kas ir uzrādījušas augstu efektivitāti un spēju sasniegt rezultātus.  Tās iezīmēs bērna attīstības grūtību dažādību, kam nepieciešami speciāli pielāgoti instrumenti, kā arī sekas, ar kādām ģimenes un sabiedrība kopumā saskaras tad, ja problēmas netiek laikus identificētas un netiek nodrošināts agrīns atbalsts. Aprēķini liecina, ka darbs ar seku novēršanu izmaksā pat 14 reizes vairāk nekā ieguldījumi problēmu savlaicīgā risināšanā un agrīnā preventīvā atbalstā.

“Ir pēdējais brīdis dažādām nozarēm kopā vienoties par bērnu agrīnās atbalsta sistēmas izveidi, pēc iespējas agrāk nodrošinot profesionāļu iesaisti un valsts atbalstu, centrā liekot bērna vajadzības konkrētajā vecuma posmā. Tikai šādi varēsim jau laikus palīdzēt visiem bērniem un, iespējams, pozitīvi mainīt viņu nākotni. Strādājot ar bērnu stiprajām pusēm un prasmēm, varam vairot viņu pašpārliecinātību un novērst negatīvās tendences. Tā  ir uz zinātniskiem pētījumiem un pasaules labāko praksi balstīta pieeja - strādāt apsteidzoši un ar cēloņiem, nevis vēlāk jau ar sekām. Tā ir gan reāla tūlītēja palīdzība bērniem, gan arī ilgtermiņā būtisks finanšu ietaupījums,” uzsver Rudīte Osvalde, PKC vadītāja vietniece, Stop 4–7” programmas  ieviešanas Latvijā grupas vadītāja.

Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma prioritāri  nodrošinātu pakalpojumus  bērniem līdz pusaudža vecumam, ieskaitot bērnus skolas pirmajās klasēs un jo īpaši līdz četru gadu vecumam. Uzmanību būtu nepieciešams fokusēt gan neizveidotas un tādēļ traumējošas bērna un viņa vecāku emocionālās piesaistes gadījumos, gan situācijās, kad dažādu iemeslu dēļ vecākiem var nebūt pietiekama izpratne par bērna vajadzībām un attīstību, kas nenoliedzami palielina gan bērna traumatisma, gan vardarbības, gan citu sociālu problēmu veidošanās riskus. Tāpat agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas fokusā būtu jābūt bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par to, bērniem, kuri izjūt sociālemocionālās grūtības, kā arī bērniem ar trauksmainu uzvedību vai kognitīvās attīstības grūtībām. Mērķēts un savlaicīgs atbalsts nodrošinātu gan labāku bērnu sociālo iekļaušanos, gan arī uzlabotu sasniegumus skolā un turpmāk dzīvē. 

Konferenci organizē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar partneriem - Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Bērnu labklājības tīklu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.

Ar konferences programmu un runaspersonām iespējams iepazīties šeit. Tā notiks tiešsaistē un konferencē aicināti piedalīties visi interesenti, iepriekš reģistrējoties šeit.

Konferenci informatīvi atbalsta sabiedriskā medija portāls LSM.lv, Delfi.lv un ģimenes portāls Cālis.lv.

Konferencei “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika” 12.novembrī varēs sekot tiešraidē arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, portālā www.calis.lv, PKC Facebook kontā @LViedvesmo, Latvijas Pašvaldību savienības tīmekļvietnē www.lps.lv un portālā ģimenēm www.mammamuntetiem.lv.

Sadarbības partneru un konferences dalībnieku citāti:

  • Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezbarodovs: “Viens no galveniem pēdējo gadu desmitu neirozinātnes sasniegumiem ir neiroplasticitātes mehānismu atklāšana. Neiroplasticitātes likumi ir robusti - jo mazāks ir bērns, jo plastiskākas ir viņa smadzenes, un lielāka to spēja pielāgoties ārējās vides vajadzībām. Laikam ejot, smadzeņu plastiskums pakāpeniski samazinās, un agrīni gūtās adaptācijas faktiski tiek fiksētas smadzeņu struktūrā.  Jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk enerģijas un piepūles ir jāpieliek, lai viņa smadzenes varētu mainīties. Šai vienkāršai atziņai ir milzīgas praktiskas sekas, runājot par mūsu psihisko veselību: neskaitāmi pētījumu ir skaidri parādījuši ka daudzas problēmas ir vieglāk novērst, nekā darboties ar sekām. Piemēram, ir vieglāk novērst fizisku, emocionālu, seksuālu vardarbību pret bērnu, nekā vēlāk izmainīt smadzenes, kas jau agrīnā vecumā ir adaptējušās dzīvei vardarbīgā vidē. Preventīvām intervencēm ir svarīga nozīme sabiedrības psihiskās veselības veicināšanā, bet diemžēl vismazākais piešķirtais resurss.  Protams, ne visas negatīvās pieredzes var novērst un ne visas smadzenes attīstās vienādi. Pēc statistikas vismaz vienam no desmit bērniem ir diagnosticējami kādi psihiski, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumi, kas ir radušies dažādu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru sarežģītas mijiedarbības rezultātā. Labā ziņa ir tāda, ka pašlaik mums ir zināmas tiešām efektīvas palīdzības metodes, bet tām ir viena kopīga īpašība – tās ir agrīnās intervences metodes. Jo ātrāk mēs saprotam, ka kaut kas bērna attīstībā nenotiek pareizi, agrīnāk atpazīstam grūtības  un sniedzam uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu psihosociālu rehabilitāciju, jo lielāks ir mūsu iespēju loks -   vairāk varēsim sasniegt ar salīdzinoši mazākiem resursiem. Tieši tāpēc viens no maniem kā bērnu psihiatra mīļākiem citātiem ir Frederika Duglasa teiktais: Ir vieglāk izaudzināt spēcīgu bērnu, nekā izārstēt salauztu vīrieti.”* Ar nepacietību gaidu PKC konferenci, jo tās organizatoriem brīnumainā kārtā ir izdevies piesaistīt vairāku pasaulē atzītu un efektīvu preventīvo un agrīnās intervences programmu autorus un praktizētājus no visas pasaules Ceru, ka vismaz daļu no tām mums tuvākajos gados izdosies ieviest praksē arī Latvijā.”

* Par “neiroplasticitāti” sauc centrālās nervu sistēmas spēju funkcionāli un strukturāli mainīties pieredzes un ievainojumu ietekmē.

* It is easier to build strong children than to repair broken men

  • Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis: “Agrīns preventīvs atbalsts ģimenēm un bērniem ir kā drošs pamats, uz kura būvēt katra cilvēka un valsts nākotni, un tas ir visu mūsu kopējās interesēs. Tāpat mums visiem, kopā sadarbojoties, ir jāizskauž nekoordinēti, nepieejami, neskaidri un neprofesionāli sniegts atbalsts ģimenēm. Nonākot grūtībās, ģimenēm ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saņemt “ceļa karti” un visus nepieciešamos resursus, jo, tikai sadarbojoties visu bērna dzīves dažādos posmos svarīgo jomu profesionāļiem, var izveidot drošības tīklu, kas “uzķer” bērnus un vecākus īstajā brīdī, sniedzot tiem nepieciešamo atbalstu.”
  • Latvijas Bērnu Labklājības tīkla vadītāja Daiga Eiduka: “Mēs visi labi zinām, ka prevencija vienmēr un jebkurā jomā ir daudz gudrāka un efektīvāka rīcība nekā gaidīt līdz problēmas samilzt un tad mēģināt tās risināt. Prevencija ir īpaši svarīga, ja runājam par bērna attīstību, jo agrīnā bērnībā tiek veidoti pamati cilvēka turpmākajai attīstībai. Jaunākie neirozinātnes pierādījumi liecina, ka agrīnā pieredze ietekmē smadzeņu attīstību, tāpēc tas, kas ar mums notiek pirmajos dzīves gados, būtiski ietekmē mūsu kā pieaugušo psihisko un fizisko veselību, sociālās prasmes  un saites. Tāpat kā bērnam, arī viņa vecākiem pirmie gadi ir kritiski svarīgi. Šajā laikā vecāki parasti ir motivēti mācīties un apgūt prasmes, kas palīdz atpazīt un apmierināt bērna vajadzības, atbalstīt un audzināt savu bērnu, tādēļ ir būtiski palīdzēt vecākiem veidot pozitīvu, atbalstošu vidi bērnam un līdz ar to drošu pamatu sava bērna un visas sabiedrības nākotnei.”
  • Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns: “Diemžēl lielu daļu mums atvēlētā darba laika cīnāmies ar dažādu problēmu dažādām sekām. Mūsu enerģija un resursi visvairāk ir vērsi uz reaktīvu, nevis proaktīvu darbību. Tieši tāpēc tik nozīmīgs ir katrs sistēmisks atbalsts, katrs instruments, kurš var palīdzēt priekšlaicīgi norādīt uz riskiem un cēloņiem. Mūsu nozarē pats svarīgākais ir bērns un jaunietis. Atšķirībā no investīciju un banku risku novērtējuma, mums agrīnā brīdināšana ir daudz komplicētāka. Iestāžu vadītāji ar gandarījumu novērtē visus Latvijas un Eiropas Savienības kopējos centienus šajā trauksmainajā laikā palīdzēt mums strādāt proaktīvi.”
  • SIA “Mammām un tētiem” vadītāja - Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Jau 12 gadus strādāju vecāku organizācijā, katru dienu  komunicēju ar vecākiem un vērtēju  statistikas rādītājus, kas vēsta par ģimeņu un bērnu labklājību. To darot, secinu, ka mūsu valstī pārāk zemu ir novērtēta prevencijas loma bērnu attīstībā, bet tieši preventīvais darbs ir pielīdzināms atbildīgai valsts politikai. Risku, kas apdraud bērnu attīstību un jānovērš pēc iespējas agrīni, ir tik daudz, un to novēršanu nedrīkst atlikt! Piemēram, tikai dažās skolās Latvijā īsteno sociāli emocionālās audzināšanas programmas, bērnu mirstība vai invaliditātes iegūšana no sadzīves traumām joprojām ir nepiedodami augsta, bet mobinga rādītāji mūsu skolās ir biedējoši.”
  • “CreaKids” privāto bērnudārzu vadītāja Daina Kājiņa: “Bērnu attīstībā nozīmīga loma ir ģimenei, izglītības iestādei un sabiedrībai kopumā. Svarīgi jau laikus atbilstoši rīkoties, lai ikvienam bērnam būtu atbalsts un viņa labā tiktu izdarīts viss iespējamais. Iekļaujošai izglītībai jābūt ar kopveseluma pieeju jeb holistiskai. Visām iesaistītām pusēm ir jābūt patiesi ieinteresētām un kompetentām, lai sniegtu bērnam labāko, tāpēc vienotas preventīvas atbalsta sistēmas ieviešana ir ļoti būtiska!”
  • Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītāja Elīna Treija:”Bērna veselības problēmas vai attīstības traucējumi liek vecākiem sirdssāpēs sarauties, bet nespēja noorganizēt savam bērnam savlaicīgu, individuāli mērķētu un vispusīgu profesionālu atbalstu dzen tos izmisumā. Lai mazinātu bērna attīstību traucējošos riskus, videi, kurā bērnam jādzīvo, jāsocializējas, jāmācās un jāārstējas, ir jābūt koordinētai un saderīgai kā vienas puzles gabaliņiem, kur neviens nedrīkst iztrūkt. 

Ikviena ģimene jutīsies daudz drošāk par savu esošo vai plānoto bērnu nākotni, ja zinās, ka problēmsituācijā, lai atbalstītu bērnu, strādās saliedēta komanda – vai tas būtu mediķis, sociālais darbinieks, pedagogs, policists vai vecāks.”

 

Fakti:

Agrīnā preventīvā  atbalsta pakalpojumu un vienotas sistēmas  trūkuma sekas

Augšminēto risku, agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu trūkuma un citu situatīvi konkrētu apstākļu mijiedarbības rezultātā Latvijas bērnu attīstības reālajā praksē ir iestājušās šādas negatīvas sekas:

  • Pasaulē veiktajos pētījumos konstatēts, ka attīstības, uzvedības un psihiskās veselības traucējumi bērniem līdz 6 gadu vecumam ir novēroti 16 – 18% 1 gadījumos. Latvijā nav pamata domāt, ka situācija būtiski atšķirtos no pasaulē novērojamām tendencēm.

Ilgstošas agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas neesamības un tās pakalpojumu trūkuma dēļ ievērojams skaits bērnu attīstības procesa grūtību ir kļuvušas par akūti risināmām problēmām.

Daži fakti:

  • Pedagoģiski medicīnisko komisiju gadā apmeklējušo skolēnu  (redzes, dzirdes, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumi somatiskās saslimšanas) skaits: 7 000 – 8 0002
  • Ilgstoši kavē skolu 1 6003 bērnu
  • Skolēni, kuri ir cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās - 22,3 %4
  • Jaunieši ar simptomiem un sūdzībām par depresiju - 4 % 5
  • Pusaudži ar datoratkarības veidošanās risku - 30 % (Holšteina tests)6

Par bērnu politikām atbildīgās nozaru ministrijas iespēju robežās plāno un īsteno atsevišķus bērnu un jauniešu preventīvā atbalsta pasākumus, taču pašreizējā institucionālā ietvarā agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumi līdz šim nav ieņēmuši nozīmīgu vietu salīdzinājumā ar krīzes risinājumos iesaistīto resursu kopējo apjomu. Minētās disproporcijas dēļ valsts agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumiem šobrīd kopumā raksturīgi:

  • pakalpojumu masā – lielākais uzsvars ir novēlota reaģēšana tikai krīzes situācijā vai prevencija, raugoties no krīzes ietvara, t.i., atbalsta sistēma strādā pēc “iesnieguma/pieprasījuma”, bet ne proaktīvi. Agrīnā preventīvā atbalsta  pakalpojumi novērojami tikai epizodiski;
  • sektoru sniegto atbalsta pakalpojumu fragmentētība un sadrumstalotība to mērķos, saturā, pieejamībā un rezultātos;
  • nozaru fragmentētais skatījums prevalē un sašķeļ bērna attīstības trajektorijas īstenošanas komplekso vienotību,
  • pakalpojumu kvalitātes līmeņa un pieejamības krasas reģionālās atšķirības;
  • nevalstisko organizāciju sniegtie pakalpojumi ir labi un nepieciešami, taču tie ir fragmentēti un nav pieejami visur Latvijā, līdz ar to, - neveido visā Latvijā vienotu atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem;
  • nav vienotu praktiskās sadarbības mehānismu klientu un gadījumu vadībā;
  • starpinstitūciju sadarbības pilnvaru, tiesību, atbildību regulējuma trūkums reālajos starpinstitūciju darba procesos u.c.

1 Klitzing, K., Dohnert, M., Kroll, M. Grube, M. 2015. Mental Disorders in Early Childhood, Deutsches Arzteblatt International,

 112:375-386

2 https://www.visc.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/gadp2019.pdf;

3 IKVD dati

4 SPKC dati

5 Rancans, E., Vrublevska, J., et all (2014) The point prevalence of depression and associated sociodemographic correlates

in the general population of Latvia. Journal of Affective Disorders, 156: 104- 110

6 https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/espad20 15_ziojums.pdf

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU