DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība

Rīgas Austrumu slimnīcā ierīko papildus observācijas gultas vietas Covid-19 pacientu ārstēšanai

Šodien, 28. oktobrī, veselības ministrs Daniels Pavļuts kopā ar Rīgas 1. slimnīcas vadītāju Natāliju Zlobinu un Rīgas Domes Labklājības departamenta direktori Irēnu Kondrāti apmeklēja Rīgas Austrumu slimnīcu.

Ņemot vērā, ka Rīgā un Pierīgā ir vislielākais Covid-19 inficēto skaits, vizītes mērķis bija pārliecināties un izprast Rīgas Austrumu slimnīcas gatavību un kapacitātes apmērus papildu pacientu uzņemšanā, kā arī pārrunāt potenciālās sadarbības iespējas ar Rīgas 1. slimnīcu, kas arī varēs nodrošināt vīrusinfekcijas skarto pacientu ārstēšanu un aprūpi.

Vizītes ietvaros minētie pārstāvji apmeklēja stacionāra “Gaiļezers” Vakcinācijas kabinetu, Toksikoloģijas un sepses klīniku, 89. nodaļu, kas aprīkota ar otrā līmeņa intensīvās terapijas gultām un tostarp - visu šo smagi slimo pacientu ārstēšanai nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu. Tāpat bija iespēja apmeklēt Bīstamo infekciju nodaļas, kā arī Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku (NMPUK), kur nupat ir ierīkota Covid-19 observācijas nodaļa ar 21 gultasvietu.

Šobrīd Covid-19 pacientiem ir pieejamas 439 gultasvietas, taču ar 1. novembri gultu skaits tiks palielināts līdz 496. Pašlaik Rīgas Austrumu slimnīcā pavisam kopā ārstējas 337 pacienti, no kuriem 75 atrodas Intensīvās terapijas nodaļās.

“Toksikoloģijas un sepses klīnikā pavisam ir pieejamas 24 gultasvietas, kas paredzētas Covid-19 pacientu ārstēšanai. Vizītes brīdī no tām bija aizņemtas 22 gultas. Turklāt 80% no visiem pacientiem ir pieslēgti mākslīgai plaušu ventilācijai un kādām citām dzīvību uzturošām iekārtām,” šā brīža situāciju iezīmēja Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.

Kā norāda mediķi – šoruden pacienti slimo daudz smagāk nekā iepriekšējo uzliesmojumu laikā. Lielākajai daļai, kas nonāk slimnīcā, tiek konstatēti plaušu bojājumi un izteikta elpošanas mazspēja, kas paredz nepieciešamību pēc augstas plūsmas skābekļa terapijas. 

Kritiski pieaugot pacientu skaitam, NMPUK garāža, kur iepriekš brauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto, ir pārprofilēta par vietu, kur uzturēsies Covid-19 pacienti, kas gaidīs, kad atbrīvosies vieta nodaļā vai citā medicīnas iestādē. Tur tiks nodrošināta tāda pati ārstniecības un aprūpes kvalitāte kā nodaļās. Masveida katastrofas gadījumā jaunizveidotajā nodaļā ir iespējams izvietot 50 pacientus.

“Mums ir ļoti nepieciešams arī citu ārstniecības iestāžu mediķu atbalsts. Lai mēs varētu Rīgas Austrumu slimnīcas medicīnas personālu novirzīt darbam Covid-19 nodaļās, ir vajadzīgi mediķi, kas strādātu viņu vietā. Mēs neaicinām darbā citu ārstniecības iestāžu mediķus, lai novirzītu viņus darbam tikai ar Covid-19 pacientiem. Viņi var turpināt strādāt savā specializācijā. Tāpat esam gatavi pielāgot darba laiku – tam nav obligāti jābūt 24 stundu dežūru darbam, varam organizēt arī, piemēram, 8 stundu darba dienu. Esam sasnieguši kritisku punktu un šobrīd, manuprāt, mums jābūt vienam par visiem un visiem par vienu,” uzsvēra NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs.

“Redzu, ka mediķi Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā un arī citās nodaļās ir gan morāli, gan arī tehniskā aprīkojuma ziņā sagatavojušies nenovēršamajam pacientu pieplūdumam. Ļoti būtiski, lai lielās universitāšu slimnīcas pašas būtu, pirmkārt, gatavas gaidāmajam un vienlaikus, lai notiktu arī citu sistēmas atzaru iesaistīšanās un sagatavošanās. Mediķus, kas strādā pašvaldību slimnīcās, privātajās ārstniecības iestādēs, ir ārstniecības personas un būtu gatavi iesaistīties, aicinu nākt palīgā lielajām slimnīcām. Kā jau norādīja arī A. Višņakovs – tas, ka cilvēkus iesaistīs no citām jomām, nenozīmē, ka viņus uzreiz sūtīs strādāt Covid-19 nodaļās. Risinājumus var atrast, bet ir vajadzīgi cilvēki. Mums visiem kopā ir jāsagatavojas,” uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Vienlaikus arī Jūras medicīnas centra pārstāvji jau uzsākuši sadarbību ar mūsu slimnīcu. Viņi “ēno” mediķus Bīstamo infekciju nodaļās, pārņemot pieredzi un apgūstot nepieciešamās specifiskās prasmes darbā ar Covid-19 pacientu ārstēšanu un aprūpi.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU