DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrs: Trīs jūru iniciatīvai ir jāveicina investīciju piesaiste

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2021. gada 25. oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šermanu (Wendy Sherman), lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības, jautājumus par Trīs jūru iniciatīvu (TJI), transatlantiskās attiecības, sadarbību NATO ietvaros un starptautisko attiecību aktualitātes.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par Latvijas un ASV politisko dialogu, kas ir raksturojams kā ļoti labs un intensīvs. “Pašlaik mēs gatavojamies NATO ministru sanāksmei Rīgā, kuras laikā vēlamies rīkot valsts sekretāra Antonija Blinkena divpusējo vizīti,” pauda ministrs.

Puses pārrunāja Trīs jūru iniciatīvu. Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka TJI ir ģeopolitiski nozīmīga platforma, kurai jāveicina investīciju piesaiste reģiona ilgtspējīgā, uzticamā un iekļaujošā savienojamībā. Tādējādi šai iniciatīvai ir stratēģiska nozīme padarīt reģionu spēcīgāku, vienotāku un konkurētspējīgāku, vienlaikus mazinot nevienlīdzību un stiprinot spēju stāties pretim globāliem izaicinājumiem.

Ministrs pauda pārliecību, ka ASV klātbūtne Baltijas reģionā ir neatsverams atturēšanas un aizsardzības elements, arī plašākā Eiropas drošības kontekstā. Tādējādi būtu nepieciešama vēl lielāka un nozīmīgāka ASV klātbūtne Latvijā. To iespējams panākt ar dalību mācībās un aizsardzības plānošanas aktivitātēm.

Amatpersonas arī pārrunāja drošības politikas tematiku. E.Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ir svarīgi konkrēti soļi NATO tālākā adaptācijā kā politiski, tā militāri. ASV līderībai un atbalstam šajā jautājumā ir izšķiroša loma. Tāpat spēku struktūras modernizēšana un NATO spēku gatavības palielināšana ir būtiska, lai stiprinātu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējas, tostarp Baltijas reģionā. Arī NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem līdz Madrides samitam. Ministrs pauda cerību, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā sniegs būtisku pienesumu šajā jautājumā.

Runājot par situāciju Baltkrievijā, ārlietu ministrs pauda viedokli, ka ar Krievijas atbalstu Aleksandrs Lukašenko ir konsolidējis varu. “Uz robežas ar Baltkrieviju sastopamies ar A.Lukašenko režīma organizētu hibrīduzbrukumu ar mērķi destabilizēt situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā ir asimetriska atbilde uz Eiropas Savienības piemērotajām sankcijām. A.Lukašenko režīms organizē un veicina trešo valstu pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienības robežu, kas, ņemot vērā gadalaikam atbilstošos apstākļus reģionā, apzināti minētās personas pakļauj briesmām. Baltkrievijas varas iestādēm jāuzņemas pilna atbildība par notiekošo un jāpārtrauc nepieņemamā prakse izmantot neaizsargātus cilvēkus politiskiem mērķiem. Vienlaikus ir jāturpina sankcijas un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai. Pašlaik Eiropas Savienība strādā pie sankciju piektās kārtas. Eiropas Savienības dalībvalstis diskutē par “Belavia” un citu Baltkrievijas amatpersonu, valsts uzņēmumu un aģentūru, kas ir iesaistītas operācijā pret Eiropas Savienības ārējo robežu, sankcionēšanu,” akcentēja E.Rinkēvičs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI