“Statistika rāda, ka, salīdzinot, piemēram, ar Skandināvijas valstīm, kur peldētprasme skolēnu vidū sasniedz 70 līdz 90 procentus, Latvijā savas prasmes kā teicamas un labas novērtē vien 48 procenti. Tāpat mums ir salīdzinoši maz drošu un atbilstoši aprīkotu peldvietu. Obligāta peldētapmācība un peldvietu labiekārtošana ir tikai divi iespējamie virzieni, kuros iesākumā būtu meklējami risinājumi, lai nevis cīnītos ar sekām, bet strādātu ar problēmu preventīvi,” atzīmēja komisijas priekšsēdētājs A.Kaimiņš.
Deputāti sēdē iepazinās ar Latvijas Peldēšanas federācijas sniegto statistiku par drošību uz ūdens, kā arī uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Veselības ministrijas, kā arī citu institūciju pārstāvjus.
Uzklausītie institūciju pārstāvji bija vienisprātis par nepieciešamību rast problēmai stratēģiskus risinājumus gan izglītojot bērnus un jauniešus, gan pievēršot sabiedrības uzmanību drošībai uz ūdens ar sociālo kampaņu palīdzību.
Atgriezties pie attiecīgā jautājuma plānots pēc mēneša, lai iepazītos ar atbildīgo iestāžu veidotās darba grupas progresu, informēja A.Kaimiņš.
