DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. augustā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Publicēts Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrijas ziņojums par pirmās kārtas rezultātiem

Kultūras ministrijas tīmekļvietnē publicēts Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases žūrijas ziņojums par Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) nosaukuma piešķiršanas 2027. gadam priekšatlases rezultātiem.

EKG žūrijas ekspertu grupa ziņojumā par konkursa pirmās kārtas rezultātiem sniegusi īsu katras kandidātpilsētas pieteikuma izvērtējumu atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība. Savukārt netika vērtēta pilsētu vēsture, esošais kultūras piedāvājums vai pašvaldību līdz šim īstenotā politika.

Ekspertu grupas dalībnieki ziņojumā uzsver, ka visām deviņām kandidātpilsētām dalība konkursā palīdzējusi stiprināt to kultūras stratēģijas un kultūras lomu pilsētas sociālekonomiskajā attīstībā. Vērtējot pieteikumus, ņemti vērā ierobežojošie apstākļi, kuros pilsētām savi piedāvājumi bija jāizstrādā – Covid-19 izplatības dēļ bijušas ierobežotas iespējas rīkot klātienes tikšanās un apspriedes ar iedzīvotājiem, kā arī veidot un stiprināt starptautisko sadarbību.

Četrām pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai -, kuras turpina sacensību par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu 2027. gadā, līdz 2022. gada 4. aprīlim dots laiks, ņemot vērā žūrijas ziņojumā sniegtos ieteikumus, papildināt un precizēt savus pieteikumus. Pēc precizēto pieteikumu iesniegšanas, konkursa ekspertu grupas locekļi kopā ar novērotājiem no Kultūras ministrijas un Eiropas Komisijas viesosies kandidātpilsētās.  Pēc vizītēm notiks pēdējā pieteikumu izvērtēšanas sanāksme un tiks pieņemts lēmums par to, kurai no četrām Latvijas pilsētām piešķirt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā.

Nākamajai kārtai izvirzītajām četrām pilsētām būs sevišķi jāstrādā pie iedzīvotāju iesaistes un starptautiskās sadarbības stiprināšanas. Tāpat, strādājot pie pieteikumiem konkursa noslēdzošajai kārtai, četrām finālistēm būs jāpievērš uzmanība  ilgtermiņa sekām un pārmaiņām, kuras uz kultūras sektoru atstās Covid-19 pandēmija.

Kultūras ministrija jau informējusi, ka 8. jūlijā noslēdzās konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā pirmā kārta, pēc kuras tālāk tiek virzītas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienu laikā tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, ko veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.

Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera, kas savus pieteikumus iesniedza laikā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam. Jāatzīmē, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU