Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra, ka priecājas Latvijas un Zviedrijas de iure attiecību simtgadē būt latviešiem izsenis zināmajā un tik pievilcīgajā Upsalas Universitātē un bibliotēkā. E. Levits sacīja, ka “daudzi akadēmiski izglītotie latviešu bēgļi, pēc Otrā pasaules kara paliekot trimdā Zviedrijā, sev mājvietu un profesionālu pielietojumu rada universitātes pilsētā Upsalā”. Jāpiebilst, ka Upsalas bibliotēkā glabājas latviešu kultūrvēsturei ļoti svarīgas liecības: vecākā latviešu valodā publicētā grāmata – pirmais Katoļu katehisma izdevums, kas iespiests 1585. gadā, un 16. gs. Rīgas jezuītu bibliotēkas grāmatas, kas veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsalas Universitātes bibliotēkas krājumā.
Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka pētniecībai ir pieejams digitalizētais Rīgas jezuītu bibliotēkas grāmatu krājums, kurā līdzdarbojas Latvijas Nacionālā bibliotēka: “Vēlos izcelt abu bibliotēku sadarbību, jo projekta lieliskais rezultāts apliecina veiksmīgu partnerību starp divu valstu institūcijām.” E. Levits novēlēja Upsalas bibliotēkai arī turpmāk būt gan kultūrvēsturisku kolekciju uzticamai un kompetentai glabātājai, gan mūsdienīgas zināšanu sabiedrības līdzveidotājai.
Latvijas Nacionālo bibliotēku pārstāvēja Dagnija Baltiņa un Gustavs Strenga, pastāstot par lielisko sadarbību ar Upsalas kolēģiem pie Rīgas jezuītu kolēģijas 830 grāmatu krājuma digitalizēšanas, kas nu būs pieejams interesentiem visā pasaulē.
