“Eiropas Savienība uzņēmusi “zaļo kursu” uz ekonomikas sistēmas pārkārtošanu, kas paredz preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā iekļaut vides un sociālās ilgtspējības nodrošināšanas nosacījumus. Šajā ziņā tiek veikta nopietna normatīvo aktu pārveide gan Eiropas Savienībā, gan tās dalībvalstīs, arī Latvijā. Lai normatīvie akti tiktu veidoti juridiski korekti, svarīga loma ir juristiem, kas specializējušies vides pārvaldībā, labi izprot šīs jomas nianses. Šādu speciālistu valstī kopumā trūkst, tāpēc priecājos, ka LU Juridiskās fakultātes studente Sabīne Krilova izvēlējās šo virzienu, iedziļinājās šajos sarežģītajos procesos, sniedza savu vērtējumu un ieteikumus,” norāda LVM vadošais eksperts un Sabīnes Krilovas mentors Dagnis Dubrovskis.
LVM Meža stipendijas galvenās balvas ieguvēja Sabīne par savu izstrādāto darbu teic:
Praktiskā darba “Eiropas zaļā kursa ieviešanas ietekme uz meža īpašumu apsaimniekošanas normatīvā regulējuma izmaiņām nacionālā mērogā” mērķis bija izvērtēt nepieciešamās izmaiņas meža apsaimniekošanas normatīvajā regulējumā atbilstoši Eiropas zaļā kursa noteiktajiem priekšlikumiem, nosakot esošā normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas zaļā kursa definēto mērķu sasniegšanai un izvērtējot ieviešanas izaicinājumus meža apsaimniekošanā. Pētnieciskais darbs ietver argumentāciju nākotnes meža politikas plānošanai Eiropas zaļā kursa plānošanas kontekstā.
Eiropas zaļā kursa politikas ieviešana Latvijā noteiks izmaiņas meža apsaimniekošanā. ES Bioadaudzveidības stratēģijas mērķi nosaka to, ka Eiropas Savienībai (ES) būs stingri jāaizsargā visi senie meži, kuri atbilstoši Latvijas interpretācijai ir visi mežos sastopamie ES nozīmes biotopi (dabiskie meža biotopi). Konstatēts, ka problēma nav mērķos, bet ES noteikšanas kritērijos, kurus nepieciešams aktualizēt, taču paredzama būtiska pretestība, jo Latvija ir piesaistījusi vērā ņemamu finansējumu biotopu skaitīšanas projektam.
No šobrīd pieejamās informācijas dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS” secināms, ka pašlaik ārpus aizsargājamām teritorijām ir vairāk par 50% mežam saistošo ES nozīmes biotopu, kas liek domāt par to, ka dabas teritoriju tīkls Latvijā varētu tikt palielināts vairāk nekā uz pusi, lai nodrošinātu stingru aizsardzību visiem reģistrētajiem senajiem mežiem Latvijā.
Ņemot vērā pašreiz esošo pieredzi par stingro ierobežojumu noteikšanu privātajiem mežu īpašniekiem un ieilgušo kompensāciju jautājumu, kurā valsts nelabprāt kompensē no valsts budžeta, pašreiz nekas neliecina, ka valstij būtu plāns, kas paredz taisnīgu kompensāciju izmaksu par masveidīgi veidotu jaunu ierobežojumu noteikšanu valstī. Tādēļ esošā situācija liek paredzēt, ka tiks izveidots brīvprātīgs – piespiedu kārtā balstīts mehānisms, lai noteiktu ierobežojumus un noteiktu papildu pienākumus meža īpašniekiem, lai rastu formālu atrunu, piemēram, kompensāciju jautājumā. Viens no efektīviem veidiem varētu būt īpašnieku īpašumu tiesību nodošana biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai. Šāds mehānisms tiktu vērtēts kā pasliktinošs, jo tādējādi tiktu pazaudētas īpašuma tiesības uz noteikto termiņu.
Iepazīstoties ar Zaļā kursa mērķiem, secināts, ka tiks grozīts likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, paplašinot esošos aizsargājamo dabas teritoriju tīklu. Attiecībā uz būtiskākajiem Eiropas Komisijas (EK) mērķiem, kuri paredz fosila kurināmā samazināšanu, ir nepieciešams apsvērt grozījumu Meža likumā un radīt mežam jaunu un būtisku lomu tautsaimniecībā – biodegvielas ražošanā, kurā būtu nepieciešamas salīdzinoši lielas platības un atbalsts tehnoloģiju izstrādē. Šo jomu savukārt var ierobežot dabas aizsardzības mērķi, tādēļ būtu nepieciešams nodalīt dabas aizsardzības mežus no saimnieciskajiem mežiem. Attiecībā uz meža apmežošanas veicināšanu un atmežošanas ierobežošanu Latvijas apstākļos nebūtu aktuāli un apsverami tiesību aktu grozījumi. Ņemot vērā Eiropas zaļā kursa mērķus un taksonomijas regulas definīciju par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, ir paredzams spiediens mainīt definīciju Meža likumā, papildus nosakot kārtību eksperta atzinuma saņemšanai pirms ciršanas apliecinājuma izsniegšanas. Iespējams, tas radītu pozitīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu, taču šis mehānisms būtu vērtējams kā neefektīvs paredzamo izmaksu un ekspertu kapacitātes trūkuma dēļ.
Darba rezultāti pamato nepieciešamību plānot un izmantot jaunas inovācijas un tehnoloģijas, kā arī savlaicīgi brīdina par noteiktu apsaimniekošanas kritēriju iespējamajām izmaiņām, kas skar koksnes sertifikāciju, kā arī skaidro, ka ne visi ES nozīmes biotopi tik tiešām ir ES līmeņa biotopi, kuriem būtu nosakāmi stingrie ierobežošanai.
Veicināt interesi un profesionālo izaugsmi
Praktisko darbu konkursā augstu tika novērtēts arī Rīgas Tehniskās universitātes studentes Elizabetes Ločmeles darbs “Interaktīva dabas izziņas maršruta izveide Smiltenes velotakās”(mentors Līga Abizāre), Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenta Kristapa Kārkliņa darbs “Biomasas izmantošana vienreizējo šķīvju izgatavošanā” (mentors Indulis Brauners), Rīgas Tehniskās universitātes studentes Agijas Stankes darbs “Meža biomasas izmantošana moderno biodegvielu ražošanā” (mentors Indulis Brauners) un Latvijas Universitātes studentes Vendijas Lazdiņas darbs “Putnu daudzveidības noteikšana mežos ar skaņas ierakstiem" (mentors Laila Šica).
2007. gadā iedibinātās LVM Meža stipendijas mērķis ir izglītot un veicināt jauno speciālistu profesionālo izaugsmi ar meža apsaimniekošanu saistītās jomās. LVM Meža stipendija tiek izsludināta ik gadu septembrī gan LVM interneta mājas lapā, gan augstskolās. LVM Meža stipendijai tiek aicināti pieteikties arī Ogres tehnikuma audzēkņi, lai sekmētu daudzsološāko jauniešu izglītības kvalitāti un interesi par mežsaimniecību kā nozari, ar ko saistīt savu nākotnes profesionālo darbību.
