Pārrunājot izaugsmes tempus ekonomikā, tika atzīts, ka nākamajā pusgadā un 2022. gadā ir gaidāms straujš IKP pieaugums, bet negatīvais risks iepretim šīm prognozēm joprojām ir COVID-19 izplatība, savukārt ātrs vakcinācijas process būtu tas, kas atbrīvotu ekonomiku aktīvai darbībai. Energoresursu un pārtikas cenu pieauguma pasaulē dēļ, kā arī iedzīvotājiem veicot pirkumus, kas COVID-19 ietekmē nebija iespējami, Latvijā tuvākajos mēnešos pieaugs arī inflācija, kas varētu sasniegt 3 %, bet gada nogalē tai būtu jākrītas. M. Kazāks izteica pārliecību, ka valsts sniegtajam atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem, sedzot COVID-19 radītās dīkstāves u. c. sekas, ir jāsamazinās proporcionāli pandēmijas drošības ierobežojumu noņemšanai.
Runājot par ievērojamiem līdzekļiem, kas nākamajos gados tiks investēti Latvijā no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams kompetents un neatkarīgs padomdevējs/domnīca valdībai un sabiedrībai, kas varētu sniegt ieteikumus valsts stratēģiskai nākotnes izaugsmei un pārdomātām reformām. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir jāveic strukturālas izmaiņas tās ekonomikā, tai skaitā jāinvestē pētniecībā un attīstībā, lai investīcijas turpmākajos gados sniegtu iespēju Latvijai kļūt par inovatīvāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.
Sniedzot savu skatījumu par plānoto nodokļu reformu un obligātā VSAOI iemaksu ieviešanu, kas stāsies spēkā no š. g. 1. jūlija, M. Kazāks atzīmēja, ka kopumā nepieciešams turpināt mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, mazinot VSAOI, taču tas nevar notikt bez kompensējoša mehānisma. Īpaši labvēlīgie nodokļu režīmi, kas tika ieviesti iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, ir padarījuši esošo nodokļu sistēmu netaisnīgu, un tam ir jāmainās. Tāpat sarunā tika uzsvērts, ka nodokļu politika ir tiešā veidā saistīta ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un, veicot sabalansētas un tālredzīgas reformas valsts sociālajā politikā, varētu veicināt nevienlīdzības mazināšanos un labklājības pieaugumu Latvijā.
E. Levits atzinīgi novērtēja finanšu sektora vienošanos par atbalstu valsts ilgtspējai. Latvijas Bankas prezidents informēja par š. g. 19. maijā parakstīto Latvijas finanšu sektora sadarbības memorandu. Memorandā Finanšu nozares asociācija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Nasdaq Riga, Latvijas Līzinga Devēju asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija vienojās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējas un ilgtspējīgu finanšu jēdzienu un principiem, kā arī veicinātu to ieviešanu uzņēmējdarbībā un ikdienā.
M. Kazāks arī komentēja izskanējušās runas, ka Latvijā varētu tikt atceltas obligātās 2. pensijas līmeņa iemaksas. Latvijas Banka iebilst pret šādu domu, jo šīs iemaksas garantē iedzīvotāju sociālo drošību vecumdienās, turklāt lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām ir salīdzinoši zemi uzkrājumi.
