DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents atzinīgi novērtē Latvijas finanšu sektora sadarbības memorandu par atbalstu valsts ilgtspējai

FOTO: Uģis Darviņš - Kozlovskis, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu aktuālāko informāciju par Latvijas ekonomiku, COVID-19 ietekmi uz tās izaugsmi, kā arī finanšu sektora iniciēto vienošanos atbalstīt valsts ilgtspējību.

Pārrunājot izaugsmes tempus ekonomikā, tika atzīts, ka nākamajā pusgadā un 2022. gadā ir gaidāms straujš IKP pieaugums, bet negatīvais risks iepretim šīm prognozēm joprojām ir COVID-19 izplatība, savukārt ātrs vakcinācijas process būtu tas, kas atbrīvotu ekonomiku aktīvai darbībai. Energoresursu un pārtikas cenu pieauguma pasaulē dēļ, kā arī iedzīvotājiem veicot pirkumus, kas COVID-19 ietekmē nebija iespējami, Latvijā tuvākajos mēnešos pieaugs arī inflācija, kas varētu sasniegt 3 %, bet gada nogalē tai būtu jākrītas. M. Kazāks izteica pārliecību, ka valsts sniegtajam atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem, sedzot COVID-19 radītās dīkstāves u. c. sekas, ir jāsamazinās proporcionāli pandēmijas drošības ierobežojumu noņemšanai.

Runājot par ievērojamiem līdzekļiem, kas nākamajos gados tiks investēti Latvijā no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams kompetents un neatkarīgs padomdevējs/domnīca valdībai un sabiedrībai, kas varētu sniegt ieteikumus valsts stratēģiskai nākotnes izaugsmei un pārdomātām reformām. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir jāveic strukturālas izmaiņas tās ekonomikā, tai skaitā jāinvestē pētniecībā un attīstībā, lai investīcijas turpmākajos gados sniegtu iespēju Latvijai kļūt par inovatīvāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.

Sniedzot savu skatījumu par plānoto nodokļu reformu un obligātā VSAOI iemaksu ieviešanu, kas stāsies spēkā no š. g. 1. jūlija, M. Kazāks atzīmēja, ka kopumā nepieciešams turpināt mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, mazinot VSAOI, taču tas nevar notikt bez kompensējoša mehānisma. Īpaši labvēlīgie nodokļu režīmi, kas tika ieviesti iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, ir padarījuši esošo nodokļu sistēmu netaisnīgu, un tam ir jāmainās. Tāpat sarunā tika uzsvērts, ka nodokļu politika ir tiešā veidā saistīta ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un, veicot sabalansētas un tālredzīgas reformas valsts sociālajā politikā, varētu veicināt nevienlīdzības mazināšanos un labklājības pieaugumu Latvijā.

E. Levits atzinīgi novērtēja finanšu sektora vienošanos par atbalstu valsts ilgtspējai. Latvijas Bankas prezidents informēja par š. g. 19. maijā parakstīto Latvijas finanšu sektora sadarbības memorandu. Memorandā Finanšu nozares asociācija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Nasdaq Riga, Latvijas Līzinga Devēju asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija vienojās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējas un ilgtspējīgu finanšu jēdzienu un principiem, kā arī veicinātu to ieviešanu uzņēmējdarbībā un ikdienā.

M. Kazāks arī komentēja izskanējušās runas, ka Latvijā varētu tikt atceltas obligātās 2. pensijas līmeņa iemaksas. Latvijas Banka iebilst pret šādu domu, jo šīs iemaksas garantē iedzīvotāju sociālo drošību vecumdienās, turklāt lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām ir salīdzinoši zemi uzkrājumi.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU