DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: Latvija atbalsta ES klimata mērķi, vēl nepieciešamas diskusijas par mērķa sasniegšanas metodēm

FOTO: Eiropas Savienība

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas ambiciozo mērķi līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, tomēr vēl ir nepieciešamas diskusijas par mērķa sasniegšanas metodēm, proti, plānoto pasākumu sociālo ietekmi un taisnīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas sloga sadali starp ES dalībvalstīm.

Runājot par Eiropas Komisijas ierosinājumu siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu attiecināt arī uz transporta jomu un mājokļiem, K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību pasākumus veidot tā, lai no tiem neciestu sabiedrības sociāli mazāk aizsargātā sabiedrības daļa un mazāk turīgās ES dalībvalstis. Tāpat nepieciešama rūpīga diskusija par taisnīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas sloga sadali starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā tādus rādītājus kā valstu IKP uz iedzīvotāju, atsevišķu sektoru spēju sniegt ieguldījumu emisiju samazināšanā un nepieciešamos finanšu resursus mērķu sasniegšanai.

Līderi aicināja Eiropas Komisiju tuvākajā laikā nākt klajā ar likumdošanas pakotni, kas veicinās siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam.

Eiropadomē tika vērtēta Baltkrievijas varasiestāžu īstenotā aviokompānijas “Ryanair” civilā reisa piespiedu novirzīšana un nosēdināšana Minskas lidostā un opozīcijas aktīvista Ramana Prataseviča un Sofijas Sapegas aizturēšana. ES līderi, atzīstot šādu rīcību par nepieņemamu, lēma pastiprināt un paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas režīmu un liegt ES gaisa telpas izmantošanu Baltkrievijas aviācijas uzņēmumiem. Tāpat ES līderi pieprasīja tūlītēju aizturēto R. Prataseviča un S. Sapegas atbrīvošanu, kā arī pauda solidaritāti Latvijai par Baltkrievijas varas iestāžu rīkojumu Latvijas vēstniecības personālam Minskā atstāt valsti.

Eiropadomes ietvaros notika stratēģiskā diskusija par Krieviju, kuras laikā tika pārapstiprināti savstarpējo attiecību veidošanas pamatprincipi un uzdots ES institūcijām izstrādāt visaptverošu ziņojumu par ES-Krievijas attiecībām, izvērtējot dažādus nākotnes attiecību scenārijus.  ES līderi nosodīja Krievijas nelegālās, provokatīvās un graujošās darbības un pauda atbalstu un solidaritāti Čehijai un Austrumu partneriem. Eiropadomē tika arī apspriesta situācija Vidējos austrumos un attiecības ar Apvienoto Karalisti.

Diskutējot par cīņu pret Covid-19 pandēmiju, Eiropadomē tika uzsvērta nepieciešamība uzturēt augstus vakcinēšanas tempus pret Covid-19, kā arī veicināt vakcīnu ražošanas kapacitāti ES. Tāpat tika apsveikta panāktā vienošanās par ES digitālo COVID sertifikātu, ko nepieciešams ieviest atbilstoši plānotajam laika grafikam. Līderi vienojās, ka ES līdz gada beigām ziedos vismaz 100 miljonus vakcīnu devu un veicinās ražošanas kapacitāti trešajās valstīs.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 24. maijā, un otrdien, 25. maijā, piedalījās Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, Briselē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU