DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: Latvija atbalsta ES klimata mērķi, vēl nepieciešamas diskusijas par mērķa sasniegšanas metodēm

FOTO: Eiropas Savienība

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas ambiciozo mērķi līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, tomēr vēl ir nepieciešamas diskusijas par mērķa sasniegšanas metodēm, proti, plānoto pasākumu sociālo ietekmi un taisnīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas sloga sadali starp ES dalībvalstīm.

Runājot par Eiropas Komisijas ierosinājumu siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu attiecināt arī uz transporta jomu un mājokļiem, K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību pasākumus veidot tā, lai no tiem neciestu sabiedrības sociāli mazāk aizsargātā sabiedrības daļa un mazāk turīgās ES dalībvalstis. Tāpat nepieciešama rūpīga diskusija par taisnīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas sloga sadali starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā tādus rādītājus kā valstu IKP uz iedzīvotāju, atsevišķu sektoru spēju sniegt ieguldījumu emisiju samazināšanā un nepieciešamos finanšu resursus mērķu sasniegšanai.

Līderi aicināja Eiropas Komisiju tuvākajā laikā nākt klajā ar likumdošanas pakotni, kas veicinās siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam.

Eiropadomē tika vērtēta Baltkrievijas varasiestāžu īstenotā aviokompānijas “Ryanair” civilā reisa piespiedu novirzīšana un nosēdināšana Minskas lidostā un opozīcijas aktīvista Ramana Prataseviča un Sofijas Sapegas aizturēšana. ES līderi, atzīstot šādu rīcību par nepieņemamu, lēma pastiprināt un paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas režīmu un liegt ES gaisa telpas izmantošanu Baltkrievijas aviācijas uzņēmumiem. Tāpat ES līderi pieprasīja tūlītēju aizturēto R. Prataseviča un S. Sapegas atbrīvošanu, kā arī pauda solidaritāti Latvijai par Baltkrievijas varas iestāžu rīkojumu Latvijas vēstniecības personālam Minskā atstāt valsti.

Eiropadomes ietvaros notika stratēģiskā diskusija par Krieviju, kuras laikā tika pārapstiprināti savstarpējo attiecību veidošanas pamatprincipi un uzdots ES institūcijām izstrādāt visaptverošu ziņojumu par ES-Krievijas attiecībām, izvērtējot dažādus nākotnes attiecību scenārijus.  ES līderi nosodīja Krievijas nelegālās, provokatīvās un graujošās darbības un pauda atbalstu un solidaritāti Čehijai un Austrumu partneriem. Eiropadomē tika arī apspriesta situācija Vidējos austrumos un attiecības ar Apvienoto Karalisti.

Diskutējot par cīņu pret Covid-19 pandēmiju, Eiropadomē tika uzsvērta nepieciešamība uzturēt augstus vakcinēšanas tempus pret Covid-19, kā arī veicināt vakcīnu ražošanas kapacitāti ES. Tāpat tika apsveikta panāktā vienošanās par ES digitālo COVID sertifikātu, ko nepieciešams ieviest atbilstoši plānotajam laika grafikam. Līderi vienojās, ka ES līdz gada beigām ziedos vismaz 100 miljonus vakcīnu devu un veicinās ražošanas kapacitāti trešajās valstīs.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 24. maijā, un otrdien, 25. maijā, piedalījās Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, Briselē.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU