DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. maijā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Būtisku valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai saņēmusi arī graudu audzēšanas nozare, kura aizvadītajā gadā ieguva rekordražas

Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020. gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piecās programmās piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valsts kontrole aprīļa sākumā publiskoja revīzijas starpziņojumu par trijās atbalsta programmās piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, no kuriem tika izlietoti 84 %. Noslēdzot revīziju par Zemkopības ministrijas 2020. gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole veica pārbaudi par atlikušo 10 miljonu eiro izlietojumu divām atbalsta programmām. Pirmajā pārbaudē Valsts kontrole secināja, ka atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja dažu lauksaimniecības nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem. Otrajā pārbaudē secināts, ka divu programmu ietvaros atbalsta piešķiršana balstījās uz vispārīgu pieņēmumu, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmē visu lauksaimniecību. Rezultātā attiecībā uz piešķirtajiem 10 miljoniem eiro, no kuriem izlietots 8,1 miljons eiro, būtisku valsts atbalstu saņēma arī uzņēmumi tādā lauksaimniecības nozarē kā graudu audzēšana, kam Latvijā 2020. gadā bija rekordliela kopraža.

2020. gada aprīlī lauksaimnieku atbalstam piešķirtais papildu valsts finansējums līdz 10 miljoniem eiro tika sadalīts uz pusēm un piešķirts kā papildu finansējums divās esošajās programmās: līdz pieciem miljoniem eiro – atbalstam lauku saimniecību riska pārvaldībai un nepārtrauktas pārejas nodrošināšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā un līdz pieciem miljoniem eiro – uzņēmumu likviditātes un naudas plūsmas saglabāšanai Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam uzsākto investīciju projektu īstenošanai un finansiālā sloga mazināšanai lauku saimniecībām un uzņēmumiem. Šo līdzekļu piešķiršanu administrēja Lauku atbalsta dienests (LAD). Pirmajā gadījumā tika izlietoti 100 % no sākotnēji paredzētā maksimālā apmēra, otrajā – 62 %, bet kopā tika izlietoti nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni eiro jeb 81 % no sākotnēji paredzētā Covid-19 atbalsta apjoma.

Valsts atbalsts šajās programmās tika piešķirts, pieņemot, ka Covid-19 ir skāris visu lauksaimniecības nozari. Atbalsts tika izmaksāts 2020. gada decembrī, un, izvērtējot lauku saimniecību un uzņēmumu pieteikumus, LAD nebija jāvērtē Covid-19 ietekme uz atbalsta saņēmēja darbību.

ZM argumentācijā attiecībā uz atbalsta programmu lauku saimniecību riska pārvaldībai norādīts, ka Covid-19 negatīvās ietekmes dēļ saimniecībās ir problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem un situācijā, kad nav pieejams pietiekams valsts atbalsts par apdrošināšanas polišu iegādi, daļa saimniecību varētu izvēlēties iztikt bez apdrošināšanas polisēm. Ja iestātos kāds no riskiem, piemēram, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, šāda saimniecība ciestu papildu zaudējumus, jo valsts nemaksā kompensāciju par riskiem, kurus iespējams apdrošināt.

ZM argumentācijā attiecībā uz nepieciešamību papildināt kredītprocentu dzēšanai pieejamos līdzekļus norādīts, ka, lai sekmīgāk novērstu Covid-19 ietekmi uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozari, ir jāveicina lauksaimniecības primārās produkcijas ražotāju, pārtikas produkcijas ražotāju, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību saimnieciskās darbības attīstība, piesaistot investīciju attīstībai pietiekamu finanšu līdzekļu apjomu.

Analizējot atbalsta saņēmējus abās programmās, revidenti konstatēja, ka programmā lauku saimniecību riska pārvaldībai 82 % Valsts kontroles izlasē iekļauto uzņēmēju nodarbojas ar graudu audzēšanu. Savukārt kredītprocentu dzēšanai piešķirtie līdzekļi 33 % apmērā no visa Covid-19 finansējuma tika izlietoti kredītprocentu apmaksai par iegādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, arī būvēm un tehnikai tika izlietoti 33 % no piešķirtā finansējuma. Revidentu vērtējumā, tas liecina, ka būtiska šī atbalsta daļa tika novirzīta graudu audzēšanas nozarei, kaut arī 2020. gada vēsturiski lielākā graudu kopraža Latvijā nekādi neļauj apgalvot, ka šī lauksaimniecības apakšnozare smagi cieta no Covid-19 krīzes.

Revīzijā Valsts kontrole atklāja arī trūkumus LAD iekšējās kontroles vidē, jo tika konstatētas situācijas, kad LAD amatpersonas veikušas atbalsta izmaksu saskaņā ar LAD veikto aprēķinu, bet bez attiecīga likumā paredzēta lēmuma noformēšanas.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU