DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. maijā, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: Latvijai ir jābūt vārda brīvības, nevis cenzūras pusē

7. maijā Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē uzrunāja ikgadējās starptautiskās konferences “The Riga StratCom Dialogue 2021” dalībniekus.

Sasveicinoties ar konferences dalībniekiem, Valsts prezidents pateicās Rīgā bāzētajam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram par konferences organizēšanu ar augsta līmeņa ekspertu dalību gadu no gada nemainīgā kvalitātē. Valsts prezidents arī īpaši pauda atzinību, ka šī gada konferences laikā sabiedrībā tiek aktualizēts temats par demokrātijas attīstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) laikmetā.

Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka demokrātijas principiem un vērtībām ir jābūt tiem, kas nosaka tehnoloģiju attīstības kursu, nevis otrādi. Turklāt nedrīkst pieļaut situāciju, ka tehnoloģijas valda pār cilvēkiem un veido cilvēces nākotni. Tā kā sabiedrība ik dienu saskaras ar strauju tehnoloģiju attīstību, kas neapšaubāmi ir nepieciešama, Valsts prezidents pauda, ka vienlaikus ir jāapzinās apdraudējums, kas var rasties, ja IKT attīstība netiek kontrolēta.

Valsts prezidents arī ieskicēja šī brīža demokrātijas izaicinājumus, kas ir cieši saistīti ar IKT laikmetu: COVID-19 pandēmija; sociālo mediju pieaugošā loma informatīvajā telpā; pieaugošā dezinformācija; vārda brīvības ierobežošana internetā.

Īpaši pievēršoties vārda brīvības tematam, Valsts prezidents stingri uzsvēra, ka “vārda brīvība ir demokrātijas un cilvēces pamats, un to nedrīkst ierobežot”, protams, pie nosacījuma, ja vārda brīvība nepārvēršas par naida runu un dezinformāciju. Vienlaikus Valsts prezidents piebilda, ka, ņemot vērā katrā valstī atšķirīgo diskusiju kontekstu, vārda brīvības robežas tiesiskā valstī drīkst noteikt tikai un vienīgi demokrātiski ievēlēts likumdevējs, nevis anonīmi ziņotāji vai tehniski ieprogrammēti algoritmi. Tas attiecas vienlīdz kā uz fizisko telpu, tā uz interneta vidi. “Latvija ar savu totalitārās okupācijas laika pieredzi vienmēr būs vārda brīvības un cilvēktiesību pusē, nevis cenzūras pusē,” noslēgumā akcentēja Valsts prezidents.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU