Sasveicinoties ar konferences dalībniekiem, Valsts prezidents pateicās Rīgā bāzētajam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram par konferences organizēšanu ar augsta līmeņa ekspertu dalību gadu no gada nemainīgā kvalitātē. Valsts prezidents arī īpaši pauda atzinību, ka šī gada konferences laikā sabiedrībā tiek aktualizēts temats par demokrātijas attīstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) laikmetā.
Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka demokrātijas principiem un vērtībām ir jābūt tiem, kas nosaka tehnoloģiju attīstības kursu, nevis otrādi. Turklāt nedrīkst pieļaut situāciju, ka tehnoloģijas valda pār cilvēkiem un veido cilvēces nākotni. Tā kā sabiedrība ik dienu saskaras ar strauju tehnoloģiju attīstību, kas neapšaubāmi ir nepieciešama, Valsts prezidents pauda, ka vienlaikus ir jāapzinās apdraudējums, kas var rasties, ja IKT attīstība netiek kontrolēta.
Valsts prezidents arī ieskicēja šī brīža demokrātijas izaicinājumus, kas ir cieši saistīti ar IKT laikmetu: COVID-19 pandēmija; sociālo mediju pieaugošā loma informatīvajā telpā; pieaugošā dezinformācija; vārda brīvības ierobežošana internetā.
Īpaši pievēršoties vārda brīvības tematam, Valsts prezidents stingri uzsvēra, ka “vārda brīvība ir demokrātijas un cilvēces pamats, un to nedrīkst ierobežot”, protams, pie nosacījuma, ja vārda brīvība nepārvēršas par naida runu un dezinformāciju. Vienlaikus Valsts prezidents piebilda, ka, ņemot vērā katrā valstī atšķirīgo diskusiju kontekstu, vārda brīvības robežas tiesiskā valstī drīkst noteikt tikai un vienīgi demokrātiski ievēlēts likumdevējs, nevis anonīmi ziņotāji vai tehniski ieprogrammēti algoritmi. Tas attiecas vienlīdz kā uz fizisko telpu, tā uz interneta vidi. “Latvija ar savu totalitārās okupācijas laika pieredzi vienmēr būs vārda brīvības un cilvēktiesību pusē, nevis cenzūras pusē,” noslēgumā akcentēja Valsts prezidents.
