"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem. "Maksājumu radars" iznāk reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2021. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka:
- bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt; viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 27% un 73% (2020. gada augustā – attiecīgi 32% un 68%);
- 2020. gada 2. pusgadā, pielāgojoties dzīvei Covid-19 pandēmijas apstākļos, iedzīvotāju bezskaidrās naudas maksājumos bija vērojams vairāk nekā 10% pieaugums, kas ar uzviju kompensēja kritumu, kurš tika piedzīvots 2020. gada 1. pusgadā;
- turpina augt zibsaišu izmantošana (martā pārsniegta 400 000 zibsaišu robeža). Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2021. gada februārī veica 26% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada augustā – 20%), bet no pārējiem par šo pakalpojumu informēti bija 54% (2020. gada augustā – 46%);
- par iespējamo digitālā eiro ieviešanu nākotnē ir dzirdējis katrs trešais (31%) Latvijas iedzīvotājs. Vērtējot, kādam tam jābūt, aptaujātie visbiežāk (35% gadījumu) pauda viedokli, ka digitālajam eiro jābūt universālam maksājumu līdzeklim, ko varēs lietot dažādos veidos;
- turpina uzlaboties situācija naudas drošības jomā – 2020. gadā atklāts 931 viltojums (salīdzinājumam – 2019. gadā atklātas 1063 viltotas eiro banknotes un monētas);
- vēl nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības (šādu viedokli 2021. gada februārī pauda 46% aptaujāto iedzīvotāju; 2020. gada augustā – 43%). To iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, saglabājas stabils (48% 2021. gada februārī un 49% 2020. gada augustā);
- nedaudz samazinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību. Vairāk nekā 3/4 jeb 78% iedzīvotāju 2021. gada februārī bija pilnībā vai drīzāk apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta (par 6 procentu punktiem mazāk nekā 2020. gada augustā). Iespējas izņemt skaidro naudu no sava bankas konta kritiski vērtēja 11% aptaujāto jeb par 3 procentu punktiem vairāk nekā 2020. gada augustā).
"Maksājumu radarā" izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "LATVIJAS FAKTI" 2021. gada februārī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Jaunākās tendences bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstībā komentējuši SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms un Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.
"Pirmais secinājums, kas rodas pēc rezultātu analīzes, ir visai triviāls – mājsēde un visi citi Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi samazina visu to maksājumu kopapjomu, kuri tiek veikti skaidrā naudā vai ar maksājumu karti. Lielu daļu šo maksājumu patērētājs veic, atrodoties ārpus dzīvesvietas, bet pandēmijas ierobežojumu apstākļos šādas norēķinu iespējas ir strauji sarukušas. Pavisam loģiski liekas arī tas, ka mājsēdes apstākļos patērētāji biežāk veic maksājumus internetā," komentē A. Freimanis. "Aina būtiski mainās, ja salīdzina visus bezskaidrās naudas norēķinus (maksājumu kartes + internets) ar norēķiniem skaidrā naudā. Norēķini skaidrā naudā ir sarukuši, bet visi norēķini bezskaidrā naudā palikuši gandrīz nemainīgi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 pandēmijas (kopš 2019. gada). Tas ir vēl viens mazs apliecinājums tam, ka bezskaidrās naudas norēķinu iespējas atvieglo cilvēku dzīvi arī pandēmijas apstākļos."
"Pandēmija ir būtiski veicinājusi patērētāju iekļaušanos digitālajā pasaulē un veicinājusi nozīmīgas pārmaiņas e-komercijā, kuras, visticamāk, būs ar paliekošu ietekmi. Lai gan pavasarī e-komercijā tika piedzīvots būtisks darījumu skaita un apjoma kritums, 2020. gads daudzus piespieda iegūt savu pirmo tiešsaistes pirkumu pieredzi, un izrādījās, ka tas nav ne sarežģīti, ne apgrūtinoši. Nenoliedzami, tas veicinās arī sabiedrības digitālās prasmes kopumā," iedzīvotāju maksājumu paradumu maiņu raksturo D. Fiļipovs. "Lai gan pandēmija kopumā nav ietekmējusi iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm, jāatzīmē ļoti būtisks pieaugums tieši bezkontakta norēķinu lietošanā."
"Uzskatos par nepieciešamību pēc eiro jaunas – digitālas – formas un tās sniegtajām iespējām valda patiesa daudzveidība. Tas ir pilnīgi saprotami, ņemot vērā, ka digitālā eiro izstrādei uzsākts nopietns izpētes un eksperimentēšanas darbs, un gala lēmumu par digitālā eiro reālo ieviešanu Eiropas Centrālā banka un eiro zonas nacionālās centrālās bankas vēl tikai gatavojas pieņemt," Eiropas līmeņa iniciatīvu par digitālo eiro vērtē Z. Zariņa. "Kas vainas esošajam "parastajam", nedigitalizētajam eiro? Nav ne vainas, ne trūkumu, tas turpina un turpinās veiksmīgi darboties. Tomēr, piedzīvojot visapkārt notiekošo digitālo transformāciju mūsu ikdienā, arī nauda un norēķini tai pielāgojas. Eiro digitālās formas nolūks ir radīt jaunas un modernas iespējas izmantot centrālās bankas naudu ikdienas norēķiniem tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas. Digitālais eiro neaizstās fizisko eiro, bet papildinās to – naudai būs jauns papildu veidols, kas darbosies līdztekus jau pastāvošajai sistēmai. Tādējādi iedzīvotāji, kuri nevēlas mainīt savus maksāšanas paradumus, pārmaiņas ikdienas dzīvē līdz ar digitālā eiro ieviešanu nejutīs."
"Citu Eiropas valstu pieredze ļauj mums jau laikus izvērtēt riskus, kādi var rasties, ja kāds no maksājumu līdzekļiem pilnībā dominēs pār otru. Piemēram, Zviedrija, kur ir bijusi ļoti strauja pāreja uz bezskaidrās naudas norēķiniem, tagad ir spiesta risināt skaidrās naudas pieejamības jautājumu. Vismaz daļēji ar šo problēmu ir saskārušās un bijušas spiestas likumos paredzēt dažādas skaidrās naudas pieejamību garantējošas normas Somija, Spānija, Portugāle, Austrija un Nīderlande," akcentē J. Blūms. "Nevēlamies nonākt situācijā, kad skaidrās naudas pieejamība ir apdraudēta, tāpēc Latvijas Banka ir nākusi klajā ar iniciatīvu noteikt minimālos bezmaksas pakalpojuma un sasniedzamības kritērijus – minimālo bankomātu skaitu, maksimālo attālumu līdz tuvākajam bankomātam, minimālo skaidrās naudas apjomu, kas pieejams bez papildu izmaksām, un minimālo bankomāta pieejamības darba laiku. Šos kritērijus esam sākuši diskutēt ar skaidrās naudas apritē tieši iesaistītajām institūcijām, proti, komercbankām, Finanšu nozares asociāciju un inkasācijas uzņēmumiem. Mūsuprāt, šis ir īstais laiks, kad sākt diskutēt par šo jautājumu un spert apņēmīgus soļus, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā valsts teritorijā."
"Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte, proti, viltojumu skaits saglabājas stabili zemā līmenī. Vienlaikus šīm pozitīvajām ziņām nevajadzētu iemidzināt cilvēkus un joprojām ikvienam ir būtiski pazīt savu naudu, tās dizaina un pretviltošanas elementus. Iespēja saņemt viltotu eiro banknoti ir ļoti maza. 2020. gadā uz 1 milj. apgrozībai derīgu banknošu bija konstatēti 17 viltojumi, un šis ir vēsturiski zemākais rādītājs," situāciju naudas drošības jomā apraksta A. Antiņš. "Pozitīvās norises naudas drošības jomā saistītas gan ar Eiropas sabiedrības informētības pieaugumu par naudas dizainu un pretviltošanas elementiem, gan ar iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem, pārejot uz jaunā dizaina otrās jeb Eiropas sērijas eiro banknotēm."
Plašākus ekspertu komentārus sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars.
