“Vietām romiešu tiesisko principu ietekme ir vairāk pastarpināta, vietām tiešāka, piemēram, kontinentālajā Eiropā un tās valstu bijušajās kolonijās pastāvošajā tā sauktajā romāņu-ģermāņu jeb kontinentālās Eiropas tiesību sistēmā. Mūsdienu Latvija pieder kontinentālās Eiropas tiesību sistēmai, un seno romiešu iedibinātie principi tiesību normu recepcijas un vēsturiskās attīstības gaitā ir pārņemti arī Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Tā mūsu 1937. gada Civillikumā redzama visai tieša romiešu privāttiesību ietekme,” norāda autors. Romiešu aizsākto tiesisko tradīciju ietekme vērojama arī citām tiesību nozarēm piederīgajās materiālo un procesuālo tiesību normās, kas daudz labāk aptveramas, apzinoties un izprotot tajās ietverto tiesisko ideju romiskos pirmsākumus.
“Latvijas pētnieki apskatāmo tēmu šādā griezumā nav īpaši pētījuši, ar publikācijām latviešu valodā man nav nācies saskarties. Tādēļ monogrāfija var dot ieguldījumu nacionālās tiesību zinātnes attīstībā,” uzsver A.Apsītis. Monogrāfija strukturēta astoņās nodaļās, kurās aplūkotas tādas tēmas kā romiešu sabiedrības līgums – vispārējie principi, romiešu sabiedrības (societas) tiesiskais statuss, pārstāvība un atbildība par saistībām, darbības termiņi un sabiedrības izbeigšanās un prasījuma no sabiedrības līguma (actio pro socio) iztiesāšana un citas tēmas.
Grāmata tuvākajā laikā būs pieejama Jāņa Rozes grāmatnīcās, kā arī RSU.
