DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. decembrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes

E. Levita uzruna pirmo Jāņa Stradiņa akadēmisko lasījumu atklāšanā

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Sirsnīgi apsveicu Stradiņu dzimtu, Stendera biedrību un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) ar šo jauno tradīciju – akadēmiķa Jāņa Stradiņa akadēmiskajiem lasījumiem!

Akadēmisko lasījumu formāts ir ļoti piemērots veids, lai turpinātu to, ko Jānis Stradiņš ir iesācis. Viņa interešu un darbības loks bija ārkārtīgi plašs. Jānis Stradiņš bija ne tikai ķīmiķis, bet sabiedrība viņu pazina arī kā kultūrvēsturnieku, sabiedrisko darbinieku. Jāņa Stradiņa zinātniskā darbība aptvēra visu latviešu nācijas interešu un vēstures lauku, tādēļ arī šie lasījumi var būt par ļoti dažādiem tematiem.

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir ļoti piemērota vieta šiem lasījumiem tādēļ, ka tā Latvijas mērogā ir mūsu kultūras centrs. LNB nav tikai ēka, tā ir arī garīgais strāvojums, ko LNB dod latviešiem, latviešu nācijai. Līdzīgi kā Jānis Stradiņš, LNB ir, kā saka, mūsu intelektuālais centrs. Jānis Stradiņš bija viens no mūsu intelektuālās domas veicinātājiem, tādēļ ļoti pareizi un labi izdomāts, ka Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi noris LNB.

Katrai nācijai ir unikālas un neaizstājamas personības, kuras veido nācijas domu, dažādos laikmetos dzīvojušas un katra savā laikmetā dodot savu pienesumu, kas paliek arī pēc šīs personas. Persona vairs nav, bet viņas pienesums ir. Pienesums, kas joprojām ir auglīgs, interesants, un to var attīstīt tālāk. Mums, latviešu nācijai, ir daudz šādu unikālu personību, un viena no spilgtākajām ir Jānis Stradiņš.

Jāņa Stradiņa dziļās, enciklopēdiskās zināšanas ir bijis pamats viņa darbībai. Bet nepietiek, protams, ar zināšanām. Ir nepieciešams šīs zināšanas radoši likt lietā un dot jaunu intelektuālu lēcienu, kā pamatā ir šīs zināšanas, bet nāk klāt doma. Jānim Stradiņam bija ļoti daudz šādu domu, kas balstījās zināšanās. Gan kā zinātnieks, gan, protams, arī kā dabas zinātnieks Jānis Stradiņš bija ļoti precīzs savā domāšanā, un tas arī izceļ viņu un bija Jāņa Stradiņa īpatnējais intelektuālās domas rokraksts – precizitāte, plašums un dziļums.

Tādēļ Jānim Stradiņam bija arī ļoti būtiska loma latviešu vēsturiskās atmiņas veidošanā. Vārds ‘Trešā atmoda’, ko mēs šodien lietojam, ir Jāņa Stradiņa radīts. Jānis Stradiņš, salīdzinot ar pirmajām divām Atmodām, teica: “Tagad mums ir Trešā atmoda.” Ar to viņš iezīmēja un raksturoja šo laiku, salīdzinot un radot ķēdi starp Pirmo atmodu, Otro atmodu un Trešo atmodu.

Akadēmiskie lasījumi sniedz iespēju visiem tiem, kuri sagatavo šos lasījumus, dot savu pienesumu latviešu kultūrvēsturiskajā apziņā. Bet ne tikai kultūrvēsturiskajā apziņā. Arī tajā, kā mēs šo kultūrvēsturi varam izmantot mūsu ikdienā un mūsu nākotnes veidošanā.

Ja mēs runājam par šodienu, tieši par šiem lasījumiem, tie ir pirmie un veltīti Sēlijai. Tas ir dziļi simboliski, jo Jānis Stradiņš pats nāca no Sēlijas, un, protams, savu kultūrvēsturisko identitāti Jānis Stradiņš ir guvis no šīs latviešu zemes.

Man jāsaka, ka ir jālieto šis jēdziens ‘latviešu zemes’. Mums līdz šim bija ierasts domāt par četrām, bet tās ir piecas. Sēlija, kuras nosaukums zināmu iemeslu dēļ neparādījās Kurzemes–Zemgales hercogistes nosaukumā, tika nedaudz aizmirsta. Bet sēļi ir bijuši piektā pirmlatviešu tauta, kas ir veidojusi Latviju. Sēlijas novads ir ar savu īpatnību, kas atšķiras no Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes. Jānis Stradiņš ir sācis rakt dziļāk Sēlijā, lai atkal atpazītu mūsu sēļu mantojumu, kas, protams, ir ne tikai Sēlijas iedzīvotāju, bet arī visu latviešu kultūrvēsturiskais mantojums.

Tādēļ arī manis sagatavotajā likumprojektā par latviešu vēsturiskajām zemēm, kas iesniegts Saeimā, ir iekļautas piecas latviešu zemes, ieskaitot, protams, Sēliju. Man pirms tam bija Sēlijā arī tikšanās ar Sēlijas iedzīvotājiem, kuri šo likumprojektu ļoti atbalstīja un pauda uzskatu, ka viņi šeit arī bāzēsies un balstīsies sēļu mantojumā, lai caur to arī redzētu latvisko. Un arī otrādi – viss latviskais ir mantots un bāzēts dažādās latviešu zemēs. Es teiktu, ka šis vēsturiskais mantojums, kas ir Sēlijai, tāpat kā pārējām latviešu zemēm, ir viss latviešu kopējais vēsturiskais mantojums. Līdz ar to caur Sēliju mēs padarām mūsu latviešu nāciju bagātāku.

Es vēlu jums šodien interesantus lasījumus, kur mēs visi uzzināsim vairāk par mūsu sēlisko identitāti un mūsu sēlisko pienesumu mūsdienīgajai latvietībai. Paldies par iespēju šeit piedalīties, šoreiz gan attālināti, bet nākamgad, domāju, noteikti arī klātienē! Lai jums visiem labas diskusijas un interesantas, jaunas atziņas! Esmu drošs, ka tādas būs daudz. Paldies jums!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU