DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide
1
1

Ķērpju meklēšana – labs iemesls doties mežā!

FOTO: LVM

Rudenī lapkoku un krūmu lapas krāsojas bagātīgos toņos. Tomēr agrāk vai vēlāk lapkritis beidzas. Kad nobirušas teju visas lapas, cilvēkiem kļūst vieglāk jau iztālēm ieraudzīt to, ko lapotajā gada periodā pamanīt ir salīdzinoši grūti, piemēram, uz kokiem mītošus ķērpjus. Ķērpju meklēšana ir laba ideja, lai dotos mežā!

Rūpīgi aplūkojot vienu otru ķērpi, aizrauj šo veidojumu krāsu kontrasti, pārejas un bezgalīgās toņu nianses, protams, arī formu neatkārtojamība (figurāli, tomēr vienlaikus tik plūstoši elementi). Iespējams, kādam ar mākslinieka dvēseli apveltītam mežā gājējam ķērpju aplūkošana var izvērsties par iedvesmas avotu.

Ķērpji tuvplānā

Ķērpji ir organismu savienība (simbioze), kas veidota no sēņu hifām un no aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) šūnām. Daļu ķērpju veido pat trīs simbionti – sēnes, zaļaļģes un zilaļģes. Nereti šīs pārsteidzošās simbiozes procesā iesaistītas arī dažādas baktērijas. Ķērpji izrādās visnotaļ sarežģītas mini ekosistēmas, kurās visas sastāvdaļas izkārtotas meistarīgā kompozīcijā, tomēr dominējošā loma allaž pieder sēnēm.

Plašāk pazīstamās ķērpju grupas, kuras sastopamas arī Latvijā, ir krūmu ķērpji, lapu ķērpji, zvīņu ķērpji, krevu ķērpji, pulverveida ķērpji. Lihenologi – ķērpju pētnieki – vēsta, ka atrodami arī dažādu pārejas formu ķērpji, kurus nevar droši pieskaitīt kādai no klasiskajām grupām. Daļa ķērpju ir mikroskopiski, tātad, ieraugāmi tikai mikroskopā.

Latvijas teritorijā atrastas vairāk nekā 650 ķērpju sugas. Speciālisti lēš, ka varētu būt vēl apmēram 100 pagaidām nekonstatētas sugas.

Daudzas ķērpju sugas ir nesajaucami specifiskas, bet ne mazums sugu ir savstarpēji tik līdzīgas, ka tās atšķirt citu no citas iespējams tikai, iedarbojoties ķīmiski vai rūpīgi izpētot ar kādas palielinošas ierīces palīdzību.

Kur meklēt?

Ķērpji atrodami visur: gan uz augošu koku stumbriem un atmirušas koksnes, gan uz zariem, atlupušas mizas, koku lapām, celmiem, arī uz zemes, zemsedzē, uz nokritušiem čiekuriem, sūnām, gan arī uz būvēm, metāla un citu materiālu konstrukcijām, uz akmeņiem un pat ūdeņos. Lai kur ķērpji mājotu, viņi harmoniski iekļaujas attiecīgās vides kontekstā.

Ķērpjiem raksturīga vairāk vai mazāk izteikta specializācija dzīvotņu jomā, tomēr daudzviet uz viena substrāta cits citam cieši blakus mīt vairāku sugu un pat dažādu grupu ķērpji. Visbiežāk tāda līdzāspastāvēšana novērojama uz koku stumbriem un zariem, kā arī uz zemes un celmiem.

Ķērpji lēni aug, bet ilgi dzīvo

Savas eksistences laikā ķērpji var uzkrāt radioaktīvās vielas. Tās apdraud to sugu dzīvniekus, kuri izmanto ķērpjus barībā. Šai kontekstā nedrīkstam aizmirst, ka arī cilvēki izmanto ķērpjus (galvenokārt kosmētisku līdzekļu ražošanai un ārstnieciskiem nolūkiem).

Uz augošiem kokiem mītoši ķērpji var apgrūtināt gāzu apmaiņu caur šo koku mizu, kā arī palielināt mitruma piesaisti to stumbriem un zariem, tādejādi veicinot parazītisko sēņu attīstību.

Cilvēki ķērpjus izmanto kā gaisa piesārņojuma indikatorus. Ķērpji nodrošina mājvietas neskaitāmiem nelieliem dzīvnieciņiem un samazina augsnes erozijas iespēju.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU