FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile: “FKTK padomes viena no prioritātēm ir produktīvs dialogs ar visiem Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, jo tikai šādi mēs varam operatīvi saņemt vērtējumu par esošā regulējuma praktisko darbību un jautājumiem, pie kuru risināšanas ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu finanšu sektora izaugsmi un attīstību.”
LVCA valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa: “Esam ļoti priecīgi par FKTK jaunās padomes atvērtību dialogam ar tirgus dalībniekiem. Pārstāvot šo strauji augošu finanšu sektora nozari, dažreiz saskaramies ar to, ka politikas veidotāji neizprot tās specifiku un veido likumdošanas ietvaru, kas neatbilst nozares specifikai un ievieš administratīvo slogu, kas ir smagāks par Eiropas praksi un Eiropas Savienības direktīvu ietvaru. Tāpēc šādas tikšanās ļoti svarīgas, lai skaidrotu nozares potenciālu sniegt būtisku ieguldījumu strauji augošu uzņēmumu izveidē un attīstībā Latvijā un nepieciešamību novērst šķēršļus šā potenciāla realizēšanā.”
Viens no tikšanās laikā pārrunātajiem tematiem bija AIF un AIFP darbība pēc izmaiņām Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kas paredzēja būtisku uzraudzības režīma samazinājumu reģistrētajiem AIFP, proti, kopš 2019. gada jūlija FKTK vairs neveic AIF reģistrāciju, būtiski samazinātas uzraudzības komisijas maksas un mazināts administratīvais slogs AIFP. Tāpat tika pārrunāti arī citi sektoram būtiski jautājumi, kas pašlaik ir šīs jomas uzmanības lokā.
Pašlaik Latvijā darbojas 15 reģistrētie un septiņi licencētie AIFP un 27 AIF. Latvijā tiek īstenotas divas AIF stratēģijas – nekustamā īpašuma un privātā jeb riska kapitāla stratēģijas, turklāt fondu skaita ziņā izteikts pārākums ir privātā kapitāla AIF. Pēc grozījumu spēkā stāšanās ir reģistrēts viens jauns pārvaldnieks ar privātā kapitāla stratēģiju.
